Trip: Aļaskas road-trip

Četrus mēnešus ilgais brauciens (2015. gada jūlijs – novembris) no Monreālas līdz Aļaskai un atpakaļ ir viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem. 30 000 km garajā ceļā redzēti lāči, ledāji, kalnu ezeri, ziemeļblāzmas, apšubekas, satikti ārkārtīgi interesanti cilvēki un pieredzēta plaša emociju gamma.

Suņu sabiedrība
Stāsti 6 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta dzīvības pilnajā mājā parādās jauns deguns – maza suņu meitene Mila. Viņa šeit dzīvos tik ilgi, kamēr atradīsies saimnieki. Konstance domā, ka tas nebūs pārāk ilgi, jo kucēni parasti tiek adoptēti ātrāk nekā pieaugušie suņi. Kaulu kambaris klunkurē pa pagalmu un cenšas iedraudzēties ar lielajiem dukšiem, viņi ir pieraduši pie sugas brāļiem un... lasīt vairāk
Luiziānas galvaspilsēta
Stāsti 6 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ja man kāds būtu jautājis, kas ir Luiziānas štata galvaspilsēta, es diezgan nešauboties teiktu, ka tuvu un tālu zināmā Ņūorleāna. Nē. Tā ir Batonrūža, kurā mēs atrodamies šobrīd. Rafaēls noteikti gribēja uz šejieni atbraukt, bet, kad ieradāmies, mums izvērtās neliels dialogs. – “Nure, esam Baton Rouge! Atgādini, ko šeit bija jāredz?” – “Es nezinu”. –... lasīt vairāk
Mazie monstri
Stāsti 7 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
“Labāk prasīt piedošanu, nekā atļauju”, Konstance paziņo šeit ierasto teicienu un pārrodas mājās ar vēl vienu kucēnu – viņa nolēmusi dot pagaidu mājas arī Milas melnajam brālim, līdz abi atradīs saimniekus. Kucēniem kopā būs jautrāk un viņi labāk iemācīsies suņu sociālās prasmes. Tomēr Konstances bažas ir veltas – arī mājas īres biedri, Sjeraa un Maikls,... lasīt vairāk
Mūzikas pilsēta Ņūorleāna
Stāsti 9 novembris, 2015 2 komentāru
Ar skumjām atvados no abiem mazajiem monstriem un Konstances – uz šīs pasaules par dažiem draudziņiem vairāk. Kolīdz tiekam ārā no Batonrūžas, sāk līt. Viegla līņāšana lēnām pārvēršas par pamatīgu gāzienu, šķiet, Ņūorleāna mūs sagaidīs pavisam slapja. Atkal abās ceļa malās paveras ūdens klaji ar zaļumiem – brīžiem aiz džungļiem ūdeni knapi var redzēt, brīžiem... lasīt vairāk
Pa Misisipi kuģīts peld
Stāsti 9 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Svētdienas rīts atnāk lēns un saguris. Ieturam vēlas hosteļa brokastis, pamocām internetu, tad atkal dodamies uz Ņūoreānas centru. Šoreiz ar kājām, šodien ir sajūta, ka vajag izvēdināt galvu un izstaigāties. Ārpus centra viss ir tukšs un kluss, kā jau pie svētdienas, bet vēsturiskās ieliņas atkal ir tūristu pilnas. Laiks ir apmācies un vējains, bet vismaz... lasīt vairāk
Vakars Memfisā
Stāsti 11 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Lai tiktu ārā no Ņūorleānas Memfisas virzienā, atkal jābrauc vairāki desmiti kilometri pa tiltiem, kuriem visi gali ūdenī. Mēs nebeidzam brīnīties gan par enerģiju, ka ieguldīta celtniecības procesā, gan par to, kā šīs konstrukcijas vēl nav padevušās ūdens zobam. No šodienas diezgan ārā riksī brauksim atpakaļ uz ziemeļiem, lai padsmitajos datumos būtu Monreālā, bet divdesmitajos... lasīt vairāk
Atvadas no kempinga dzīves
Stāsti 11 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Jūtamies Memfisu gana apskatījuši vakar, tāpēc šodien turpinām ceļu uz ziemeļiem. Vēl piestājam pie Elvisa Prestlija “Graceland”, bet, ieraugot biļešu cenas, saskatāmies. – “Tu esi Prestlija fane?”, prasa Rafaēls un es papurinu galvu. – “Tu?”, viņš arī papurina galvu. Bez tālāka dialoga griežam riņķī. Droši vien Nikam Keivam vai kādai citai mūsu acīs spilgti spīdošai... lasīt vairāk
Mamutu alas un satiksmes džungļi
Stāsti 12 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta nav ne miņas no vakardienas drēgnuma – saule tiek pie mums pa tiešo caur koku zariem bez lapām, tās, sagūlušas uz zemes, rudenīgi smaržo. Brokastīs ieradušās pāris kuslas lapsenes un joprojām aktīvās vāveres, kas vēl steidz ko saslēpt ziemas krājumiem. Ja reiz esam atkūlušies uz Mamutu alu nacionālo parku, jāielien arī kādā alā.... lasīt vairāk
Spoku pilsēta un Edvīns
Stāsti 13 novembris, 2015 5 komentāru
Kādreiz bija tāda būvkompānija “Kalnozols Celtniecība”. Tā nu gadījās, ka gadus trīs man tur iznāca pastrādāt mārketinga nodaļā, apkopjot sabiedrisko attiecību lauciņu. Kā jau jebkurš darbs, tas bija ar maizi un ar garoziņu, tomēr kopumā atceros šo laiku ar priecīgām domām. Celtniecības joma kā tāda man šķiet viena no interesantākajām, patīk piedalīties projektu attīstības gaitā... lasīt vairāk
Džoanna un mājas koncerts
Stāsti 15 novembris, 2015 Viens komentārs
Diezgan bieži es rakstu galvā – sēžot mašīnā, pirms gulētiešanas vai kādā citā vietā un laikā, kad smadzenes nav nepieciešamas tiešā uzdevuma veikšanai. Pēc tam atliek vien vārdus uzlikt uz ekrāna. Pēdējās dienās, protams, esmu pierakstījusi pilnas smadzenes ar domām, pārdomām, jautājumiem un skumjām. Bet šoreiz paturēšu tās savā galvā, man šķiet, ka pasaulei pietiek... lasīt vairāk