Place: USA

Garlaicīgs ieraksts
Stāsti 3 novembris, 2015 2 komentāru
Pie brokastīm Šerila un Džims sniedz mums vēl pēdējos padomus par tālāko ceļu – kur braukt, ko redzēt. Pirms dažām dienām satiktie svešinieki kļuvuši par labiem draugiem, kā jau tas bieži notiek kaučsērfingā. Apkampjamies uz atvadām, pateicamies un uzaicinām pāri atbildes vizītē uz Latviju un Kanādu. Ļoti, ļoti ceru, ka viņi atbrauks. Tad nu atkal... lasīt vairāk
Purvi un prostitūta
Stāsti 3 novembris, 2015 2 komentāru
Dienu sākam ar Galvestonas salas aplūkošanu – pilsētas vēsturiskais centrs ir diezgan glīts, tomēr no tā dveš pamestība, tāpat kā no pludmales. Šī izskatās pēc tipiskas kūrorta pilsētiņas, kura ārpus sezonas nīkuļo. Vienīgo dzīvību šeit atved kruīza kuģi, izkraudami uz vienu nakti krastā pasažieru kravu. Tad mūsu ceļš ved prāmja virzienā, kas pusstundas laikā par... lasīt vairāk
Gumbo
Stāsti 5 novembris, 2015 Viens komentārs
Šī nebija no mierpilnākajām naktīm – kaimiņi turpināja bļaustīties līdz sešiem rītā. Tomēr viss ir kārtībā, druksu pagulējuši esam un varam sākt dienu. Līdz Baton Rouge ir stundas brauciens, liels ceļa gabals ved pār garu tiltu, kuram abās pusēs spīd ūdens klaji – šejienes purvi, ko sauc par bayou, ir nopietna padarīšana. Vēl joprojām iznāk... lasīt vairāk
Suņu sabiedrība
Stāsti 6 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta dzīvības pilnajā mājā parādās jauns deguns – maza suņu meitene Mila. Viņa šeit dzīvos tik ilgi, kamēr atradīsies saimnieki. Konstance domā, ka tas nebūs pārāk ilgi, jo kucēni parasti tiek adoptēti ātrāk nekā pieaugušie suņi. Kaulu kambaris klunkurē pa pagalmu un cenšas iedraudzēties ar lielajiem dukšiem, viņi ir pieraduši pie sugas brāļiem un... lasīt vairāk
Luiziānas galvaspilsēta
Stāsti 6 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ja man kāds būtu jautājis, kas ir Luiziānas štata galvaspilsēta, es diezgan nešauboties teiktu, ka tuvu un tālu zināmā Ņūorleāna. Nē. Tā ir Batonrūža, kurā mēs atrodamies šobrīd. Rafaēls noteikti gribēja uz šejieni atbraukt, bet, kad ieradāmies, mums izvērtās neliels dialogs. – “Nure, esam Baton Rouge! Atgādini, ko šeit bija jāredz?” – “Es nezinu”. –... lasīt vairāk
Mazie monstri
Stāsti 7 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
“Labāk prasīt piedošanu, nekā atļauju”, Konstance paziņo šeit ierasto teicienu un pārrodas mājās ar vēl vienu kucēnu – viņa nolēmusi dot pagaidu mājas arī Milas melnajam brālim, līdz abi atradīs saimniekus. Kucēniem kopā būs jautrāk un viņi labāk iemācīsies suņu sociālās prasmes. Tomēr Konstances bažas ir veltas – arī mājas īres biedri, Sjeraa un Maikls,... lasīt vairāk
Mūzikas pilsēta Ņūorleāna
Stāsti 9 novembris, 2015 2 komentāru
Ar skumjām atvados no abiem mazajiem monstriem un Konstances – uz šīs pasaules par dažiem draudziņiem vairāk. Kolīdz tiekam ārā no Batonrūžas, sāk līt. Viegla līņāšana lēnām pārvēršas par pamatīgu gāzienu, šķiet, Ņūorleāna mūs sagaidīs pavisam slapja. Atkal abās ceļa malās paveras ūdens klaji ar zaļumiem – brīžiem aiz džungļiem ūdeni knapi var redzēt, brīžiem... lasīt vairāk
Pa Misisipi kuģīts peld
Stāsti 9 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Svētdienas rīts atnāk lēns un saguris. Ieturam vēlas hosteļa brokastis, pamocām internetu, tad atkal dodamies uz Ņūoreānas centru. Šoreiz ar kājām, šodien ir sajūta, ka vajag izvēdināt galvu un izstaigāties. Ārpus centra viss ir tukšs un kluss, kā jau pie svētdienas, bet vēsturiskās ieliņas atkal ir tūristu pilnas. Laiks ir apmācies un vējains, bet vismaz... lasīt vairāk
Vakars Memfisā
Stāsti 11 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Lai tiktu ārā no Ņūorleānas Memfisas virzienā, atkal jābrauc vairāki desmiti kilometri pa tiltiem, kuriem visi gali ūdenī. Mēs nebeidzam brīnīties gan par enerģiju, ka ieguldīta celtniecības procesā, gan par to, kā šīs konstrukcijas vēl nav padevušās ūdens zobam. No šodienas diezgan ārā riksī brauksim atpakaļ uz ziemeļiem, lai padsmitajos datumos būtu Monreālā, bet divdesmitajos... lasīt vairāk
Atvadas no kempinga dzīves
Stāsti 11 novembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Jūtamies Memfisu gana apskatījuši vakar, tāpēc šodien turpinām ceļu uz ziemeļiem. Vēl piestājam pie Elvisa Prestlija “Graceland”, bet, ieraugot biļešu cenas, saskatāmies. – “Tu esi Prestlija fane?”, prasa Rafaēls un es papurinu galvu. – “Tu?”, viņš arī papurina galvu. Bez tālāka dialoga griežam riņķī. Droši vien Nikam Keivam vai kādai citai mūsu acīs spilgti spīdošai... lasīt vairāk