Place: Spain

Vairs neatceros, kā mēs nonācām līdz šim lēmumam. Varbūt, ka es piedāvāju, varbūt puiši pieteicās paši, bet – šodien iesim kopā visu dienu. Esmu, protams, šos kārtīgi nobrīfējusi, ka tas nozīmēs daudzas pauzes un lēnu soli, bet viņiem tas esot ok. Šī ir arī tāda kā atvadu diena, jo rīt Šams uz dažām dienām dosies... lasīt vairāk

“Vai tev pagatavot olu brokastīs?”, Šams vaicā, kad esmu izkūņojusies no savas istabas. Jā, lūdzu. Eh, drusku pietrūks Šama rūpes, viņš savā attieksmē pret cilvēkiem ir ārkārtīgi vērīgs un izpalīdzīgs. Olas kopā ar vakariņu pārpalikumiem garšo lieliski, Niks ir sabrūvējis štengru kafiju. Viņš dodas ceļā pirmais, mēs ar Šamu sekojam pēc neilga brīža. Pēc desmit... lasīt vairāk

“Nu, desayuno?”, Niks prasa. Man vēl pēc vakardienas pusdienām ne pārāk gribas ēst, bet tad atceros, ka ir man ir dzimšanas diena, un tā ir diena, kad sevi jālutina. Sākot no brokastīm. Si! Ejam ēst! Pasūtu kārtīgas vācu brokastis ar olām, šķiņķi, kafiju un apelsīnu sulu. Nezinu, kas man Ceļā noticis, bet es vairs nevaru... lasīt vairāk

Šorīt pirmo reizi atstāju auberģi pēdējā. Ierakstu viesu grāmatā paldies par iespēju vakar sagaidīt savu 41. gadskārtu šajā burvīgajā vietā, papildinu sienu plakātus ar latviešu valodu, un dodos ceļā. Dienas pirmā daļa diži neizceļas ar dabas daili, daudz jāiet gar šoseju vai pa to. Brokastīs esmu apēdusi jogurtu un ābolu, bet pusdienas laikā vēl ēst... lasīt vairāk

Paralēli jokainajam augšstāva kaimiņam, auberģes durvis naktī stāvēja pusvirus, sūtot atspirdzinošas gaisa strāvas tieši manā virzienā. Hilde un pārējie nonāk lejā fantastiski izgulējušies, mēs ar vācu džeku pastāstām par pagājušās nakts ciemiņu, kurš jau ir prom. Arī vācietis šonakt gulējis ar vienu atvērtu aci. Šodien ir tā diena, kad sakām ardievas okeānam. Pēdējie 12 km... lasīt vairāk

Esmu norezervējusi privātu istabu par 30 eiro viesnīcā Jūrmalā, kas atrodas iepretim vecāku mājai. Atverot istabas durvis, redzu tajā trīs šauras, kopā sastumtas gultas, bet trakākais – nav starpsienu ar citām istabām. Tajās ir līdzīgs skats, dažās no gultām guļ aizmiguši cilvēki. Kad pamostos, realitāte ir diezgan līdzīga, laikam gulēšana auberģēs sāk iedarboties uz zemapziņu.... lasīt vairāk

Izejot no auberģes, apņem rīta drēgnums. Arī Hosē iet garām, ierāvis plecus un rokas berzēdams, termometrs rādot plus piecus grādus. Zābaki, kas pa nakti bija jāatstāj ārā, pievilkušies ar mitrumu, tāpēc priecājos, ka šodien esmu izvēlējusies biezās zeķes. Un vispār – labi, ka neatdevu tās Elenai kopā ar lakatu un vēl pāris mantām (tāda ideja... lasīt vairāk

Šodien ir divas izvēles iespējas – rāpties augšā pa diezgan stāvu kalnu vai iet lēzenāku maršrutu, kas vairāk ved pa autoceļu un ir 5 kilometrus garāks. Pēc krietnām pārdomām izvēlējos kalnu. Esmu pašlaik uzkāpusi līdz pusei un neko nenožēloju. Ceļš ir kluss un mēreni saulains, bet ne tik vientuļš kā pēdējās dienās, jo esam atgriezušies... lasīt vairāk

Pēc 15 noietiem kilometriem satiekamies uz pusdienām Vilalba pilsētā. Palikt šeit vai iet tālāk? Nākamā naktsmītnē ir 18,6 km attālumā, tomēr pieņemam kolektīvu lēmumu – iesim! Šovakar pilnīgi noteikti gribam būt kopā, jo šis būs Nika atvadu vakars – rīt viņš lec autobusā uz Santjago. Galvenais iemesls šodien piebeigt pēc iespējas vairāk kilometru ir tāds,... lasīt vairāk

“Viņš ir prom, viņš ir prom!?”, Hilde stāv koridorā naktsdrēbēs un nevar saprast – paziņo vai jautā. Iededzam gaismu, lai pārliecinātos, ka Nika gulta ir tukša. Aizlaidies bez atvadīšanās. “Nu, jūs tik saldi gulējāt (murkšķējāt, burkšķējāt un purkšķējāt), ka man bija žēl modināt”, viņš raksta whatssappā. Naktī vēlreiz izpētījis transporta sarakstus un sapratis, ka viņa... lasīt vairāk