25. diena: Ballīte

“Nu, desayuno?”, Niks prasa. Man vēl pēc vakardienas pusdienām ne pārāk gribas ēst, bet tad atceros, ka ir man ir dzimšanas diena, un tā ir diena, kad sevi jālutina. Sākot no brokastīm. Si! Ejam ēst! Pasūtu kārtīgas vācu brokastis ar olām, šķiņķi, kafiju un apelsīnu sulu. Nezinu, kas man Ceļā noticis, bet es vairs nevaru apēst tik daudz ēdiena kā mājās. Arī tagad, lūdzu itāļu meitenei, kas atnākusi mums kompānijā, palīdzību brokastu apēšanā – netieku ar tām galā.

Pieēdušies, uzsākam ceļu. Kā par spīti, šodien tas sāk iet augšup pēc pirmajiem soļiem. Ar pilnu vēderu tie ir vēl grūtāk pievarami. Kā nebūt virzos augšup, atraisot suņu rejas, jo viņi domā, ka esmu apstājusies, lai kaitinātu viņu. Mīlīši, es tikai atpūšos. Vau, vau, vau, vau, kāpēc tieši šeit, vau, ej labāk ātri tālāk, vau!

Fū, augšā esmu. Labi, ka arī saule ir augšā, jo salst rokas un atkal gaisā redzami elpas garaiņi. Pēc stundas diena ir iesilusi un sākas nākamā problēma – ir karsti. Šodien atkal gaiss uzsilt līdz 26 grādiem un vietās, kur nevar patverties ēnā, soļot nav viegli.

Lai gan šodien es tiešām eju pavisam lēnītēm, jo visu laiku pienāk apsveikumi ziņu, īsziņu, zvanu un citos veidos. Šķiet, ka šogad sveicienus patiešām beidzot izbaudu un “izgaršoju” lēnītēm, jo tajās dzimšanas dienās, kad esi darbā līdz ausīm, grūti uztvert daudzos uzmanības apliecinājumus.

Šovakar esam sarunājuši palikšanas vietu vidējas distances attālumā – vakar paziņoju, ka savā dzimšanas dienā vēlos dalīt kūku vismaz ar kādu pazīstamu degunu, tad nu šovakar Niks būs “ballītē”, kā arī Hilde paķers autobusu mazu gabaliņu! Yey!

Pēcpusdienā ienāku burvīgā, saules pielietā auberģē, kuras saimnieks Aurēlio sagaida ar vēsiem arbūza gabaliņiem. Kad viņš mani aizved līdz gultai, uz tās blakus palagam gaida sveiciens no Hildes – šokolāde un čupačups. Auberģē ir iekārtota ļoti mājīgi un pārdomāti, Aurēlio pats bijis svētceļnieks, tāpēc labi pārzina mūsu vēlmes un vajadzības.

Drīz dzirdu foajē Nika un Hildes balsis, kuri atgriežas no pusdienām. Eju viņus satikt, un reģistratūrā gaida vēl viens pārsteigums – vācietis Kristofs.

Pēc brīža Niks ir siestas varā, man līdzi uz veikalu atnāk Hilde. Sapērkos vakaram visādus gardumus, izdodas atrast arī kārtīgu torti.

Pievakarē Aurēlio mazā kopsapulcē izstāsta par turpmāko dienu maršrutu iespējām, to ir daudz. Mēs nolemjam vēl pēdējās dienās turēties okeāna tuvumā, pirms Ceļš aizved iekšzemē pavisam.

Pēc sapulces uzaicinu visus auberģes iemītniekus uz ballīti. Tieku pie sveicienu un apskāvienu klāstā arī klātienē, ļaudis pievieno galdam vēl visādus labumus – izskatās pēc īstām svinībām. Kristofs atstiepj kaut kādas pienenēm līdzīgas puķes, bet Aurēlio izvelk brilles “happy birthday”. Ballīte var sākties!

Sirsnīgs paldies arī šeit visiem par virtuālajiem, materiālajiem un mentālajiem sveicieniem. Jūs esat burvīgi! :*

2 responses to “25. diena: Ballīte

  1. Varu tikai piebilst te šo:
    “Pūce sāka rakstīt un uzrakstīja tā: DAUCT LAMU DZIŠINDIN DINĀĀ
    Pūks sajūsmā acis vien iepleta.”

    :)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s