Place: Spain

Šorīt atkal ir vēlais rīts. Brokastis sākas tikai 7:30 un nekur nav jāsteidzas – šodien esmu rezervējusi hosteli Santander pilsētā, līdz kurai ir nepilnu 20 km gājiens pa garāko un smukāko (un lēzanāko) ceļu gar okeānu. Visi lēnām ieturam brokastis un spriežam, ka tik ļoti negribas doties prom no padres Ernesto auberģes – šeit ir... lasīt vairāk

Kafija, sula, jogurts, augļi, maize, desa, šķiņķis, olas…. Pirmo reizi hostelī tiek piedāvātas īstas brokastis! Nebijām gatavas uz šādu pavērsienu, tāpēc aizsūtam ceļabiedriem ziņu, ka nedaudz kavēsim tikšanos dzelzceļa stacijā – esam sarunājuši padzert atvadu kafiju ar tiem, kas būs spējīgi piecelties uz šo laiku. Stacijā mūs gaida Stefānija un Folkers, pārējie atsūta siltus sveicienu... lasīt vairāk

“Vai tas ir putns? Vai tā ir zvaigzne? Nē, tā ir Zane!”, man nav jāpagriežas, lai atpazītu Niku. Viņš kopā ar Šamu ir panācis mani pēc kādas stundas gājiena. Arī beļģiete Helga, japāniete Masako, čehu meitene, četri amerikāņi un vēl pāris redzēti ļautiņi. Pēc īsas sarunas ar puišiem piefiksēju, ka vairs nelīst un var vilkt... lasīt vairāk

Gaudi man līdz šim asociējās tikai ar saviem meistarstiķiem Barselonā, bet izrādās, ka viņas ārpus Katalonijas ir vēl trīs ievērojami darbi, viens no tiem atrodas mūsu naktsmītnē Comillas pilsētā. Tas ir arī viens no pirmajiem Gaudi veikumiem El Capricho, kuru viņš radījis 30 gadu vecumā. Saulespuķu apvītā celtne ietver sevī daudzus pārdomātus brīnumus, viens no... lasīt vairāk

Naktīs ir auksti. Mans 600 gramu vieglais, guļammaisam līdzīgais priekšmets, vairs nespēj sasildīt pilnvērtīgi. Parasti auberģēs ir segas, kuras līdz šim nelietoju blakšu profilakses labad, bet šonakt netiek piedāvāts nekas, ar ko apsegties. Ā, runājot par blaktīm. Šodien uz ceļa redzēju vienu ļoti sakostu meiteni, arī no Stefānijas un Katrīnas ir pienākušas ziņas, ka abas... lasīt vairāk

Šorīt izejam visi četri kopā – Hilde, Niks, Šams un es. Mēs ar Hildi esam fantastiski izgulējušās, jo mūsu istabiņā nekrāca it neviens un varēja sust pat bez ausu aizbāžņiem. Arī Šamam bijusi mierīga nakts, bet Niks ir pusgulējis – viņa istabā Camino raksturīgās nakts skaņas bijušas īpaši izteiktas. Pāris kilometrus pēc mūsu naktsmītnes ir... lasīt vairāk

Par lielo naudu sērferu hostelī ir ne tikai smuks skats un gultas ar īstām segām un gultasveļu, bet arī diezgan cienījamas brokastis. Kamēr mierīgi paēdam, ir jau astoņi. Tā kā diena ir apmākusies, īsti gaišs nav joprojām. Iesākumā ceļš ir nedaudz garlaicīgs, bet drīz garlaicību kliedē diezgan stāvs kalns augšup, no kurienes jau paveras kalni... lasīt vairāk

Puiši ir cieši noskaņoti šodien tikt līdz vienai no lielajām pilsētām šajā maršrutā – Gijon. Iešot līdz pilsētas nomalei, tad sēdīšoties autobusā un braukšot uz centru. Man ir aizdomas, ka es tai autobusā sēdīšos jau kādu gabaliņu ātrāk, jo līdz Gijon ir ejami gandrīz 40 km, tai skaitā jāpieveic divi kalni, kas savā staltumā līdzinās... lasīt vairāk

“Kas ir, negribas prom no luksusa?”, Niks ar smīnu vaicā, kad vēl īsi pirms divpadsmitiem vārtos pa spilveniem. Njā, ne visai gribas kaut kur kustēt no klusās istabas un ērtās gultas. Esam novilkuši iziešanu līdz pēdējam check-out brīdim. Vakar beidzot “atraisījām bizes”, pēc pilnas programmas izbaudot pilsētas dzīvi sestdienas vakarā. Galvenais iemesls labam vakaram bija... lasīt vairāk

Šodien esmu nolēmusi no tuvākās pilsētas nosūtīt datoru pupās jau nu nē, bet gan uz Santjago (ja vien tas nemaksās nepieklājīgi dārgi). Tomēr tas nav tik vienkārši – pirmajā pilsētā, kurā pēc 12 km gājiena piesēžu uz kafiju, man bufetniece laipni pastāsta, ka pasta nodaļa šeit ir vaļā vienu stundu un tā jau ir garām.... lasīt vairāk