20. diena: Ceļi šķiras

Stāsti

Puiši ir cieši noskaņoti šodien tikt līdz vienai no lielajām pilsētām šajā maršrutā – Gijon. Iešot līdz pilsētas nomalei, tad sēdīšoties autobusā un braukšot uz centru. Man ir aizdomas, ka es tai autobusā sēdīšos jau kādu gabaliņu ātrāk, jo līdz Gijon ir ejami gandrīz 40 km, tai skaitā jāpieveic divi kalni, kas savā staltumā līdzinās pirmajā posmā mītošajiem. Labi, ies, tad redzēs. Bet par Gijonu mēs kolektīvi vienojamies un pasūtām viesnīcas istabu pašā centrā, kas izmaksā drusku lētāk, nekā katram individuāli hostelis centrā. Pilsētā ir arī auberģe, bet tai ir tik sliktas atsauksmes, ka man bail, ka tur varētu mist blaktis. Un pārmaiņas pēc būt istabiņā tikai ar diviem cilvēkiem, pie tam nu jau pazīstamiem, šķiet vilinoša doma.

Astoņos liekam somas plecos un sākam soļot. Rīts, kā jau agrs rīts… Putni, saullēkts, garām ejoši svētceļnieki – viss, kā parasti. Šodien ir diena, kad līdz šim kopā ejošie ļaudis sadalās divās grupās – viena turpinās ceļu gar okeānu, lai veiktu Camino del Norte pilnā garumā, un attiecīgi dosies uz Gijon. Otra daļa pagriezīs nūjas Oviedo pilsētas virzienā, kur sākas par pirmo un oriģinālāko Ceļu uzskatītais Camino Primitivo. Tas skaitās arī visgrūtākais no Santjago ceļiem, jo viss posms ir viens vienīgs kāpelējiens augšā lejā. Esot arī mežonīgi skaisti. Elena šo maršrutu veica pagājušajā ziemā, tad gan neesot bijis diez ko omulīgi, jo sniega dēļ bieži vien netikuši uz priekšu. Arī Hilde jau nogājusi šo ceļu un saka, ka tas ir vienreizējs. Tas ir – ar vienu reizi pilnīgi noteikti pietiek. Viņa turpinās iet gar okeānu, arī Niks un Šams. Cik zinu, Stefānija un lietuviešu braļukas domā doties Primitivo virzienā, par pārējiem nezinu. Arī čehu meitene Lūcija ies Primitivo, tāpēc uztaisām vienu atvadu kopbildi.

Jāatzīst, ka pirms pāris nedēļām es arī biju iegrimusi dziļās pārdomās – varbūt man arī pamēģināt. Bet tad nolēmu, ka esmu tomēr atbrauksi uz Okeāna ceļu, iešu to. Plus, varbūt tomēr nevajag lēkt augstāk par savu pakaļu. Bet par to es neesmu tik droša.

Pēc klasiskajiem 10 kilometriem mūs sagaida vidēja izmēra pilsēta Villaviciosa. Šodien neesmu vēl diži iepalikusi, tāpēc paspēju pievienoties puišiem un kādai meitenei, kas ceļu mēro no Vācijas, uz brokastīm. Redzot ceļabiedru lieliskās ēdmaņas, izpildu Evas vēlējumu un pasūtu kafiju un brangu bocadilljo! Ņammm & paldies!

Pēc pilsētas atkal soļojam katrs pa savam, jo taka pamazītiņām iet uz augšu. Pavisam necilā krustojumā ceļš sadalās Gijon-Oviedo virzienos. Drusku nosāp sirds, iedomājoties par visiem zināmajiem ļautiņiem, kas šeit nogriezīs pa kreisi, attiecīgi dikti samazinot iespēju atkal satikties Ceļā.

Nu jā, tā es lēnām brienu uz priekšu un jūtos pēc suņa. Parastajām un gandrīz ierastajām problēmiņām – elpošanai, kreisās kājas sāpēšanai un karstumam, šodien pievienojušās galvassāpes. Eju tādā kā autopilotā un domāju – ja tagad parādītos princis uz balta zirga un piedāvātu transfēru uz Gijon, tiešām neatteiktos. Vēl pēc pāris kilometriem jau nopietnāk sāku funktierēt par autobusu. Izpētu kartē, ka pēc gabaliņa, izlienot pa tuneli zem divām autostrādēm, parādās autobusa pieturas – ļoti labi. Kad sasniedzu norādīto vietu, man jau ir kārtīgs besis, bet no autobusa pieturām dzīvē ne vēsts. Autobānis norobežots ar sētu, tur ar tā vienkārši nevar tikt. Labi, turpinu iet pa ceļu paralēli bānim, tad pamanu vietu, kur sēta beidzas. Jau esmu teju gatava pa pļavām brist uz bāni un stopēt (ko tur nedrīkst darīt), kad pa manu mazo ceļu tuvojas balts busiņš. Pamāju ar burvju nūju (iešanas), un labā feja atver logu. Tā un tā, vai jūs gadījumā nebraucat uz Gijon? Nē, viņi dodas uz Oviedo. Bet, sapratuši, ka man šodien ar iešanu vairs neiet, piedāvā izmest mani kaut kādā pilsētā (ātrumā nesaklausu nosaukumu), no kurienes esot autobuss uz Gijon. Lieliski, braucam! Izrādās, mēs dodamies atpakaļ uz Villaviciosa, no kuras ar tādām mokām esmu centusies attālināties pēdējās stundas. Ar mašīnu tās nav pat desmit minūtes. Labie ļaudis mani aizved līdz pašai autoostai. Muchas, muchas gracias!

Mazajā autoostā stāv tieši viens autobuss, pamanu, ka šoferis uzliek drošības jostu. Gijon? Viņš pamāj. Iekāpju, šķiros no trim eiro, un mēs sākam kustēt. Pa autobusa logu viss zib garām tik ātri, neko nevar pagūt kārtīgi apskatīt. Ejot esi pieradis pie pavisam cita ritma. Kad sākam braukt kalnos, man pat nelaba dūša sametas, bet norakstu to uz galvassāpēm un kopējo sagurumu. Viss, par ko es spēju domāt pēdējās četras stundas, ir balti palagi un karsts Teraflu. Lai būtu pavisam perfekti, autobusa galapunkts ir pārsimts metrus no manas viesnīcas.

Uzņemšanā nosaucu “paroli” – Nika vārdu, un tieku istabā. Tā ir neliela un diezgan šaura, bet gulta ir īsta, palagi balti, te ir pat dvieļi. Pirms sākt mazgāšanās un mazgāšanas sadaļu, nolemju aiziet līdz aptiekai. Pirmais tomēr gadās Decathlon, iegriežos tajā un atrisinu pāris problēmas. Par mazām naudiņām nopērku jaunu T-kreklu, jo mani esošie no ikdienas sviedrēšanas un mazgāšanas izskatās nožēlojami – nodiluši, ar caurumiem un pleķiem. Otra problēma – manas iešanas bikses knapi turas uz gurniem. Tā kā arī bikses šeit maksā salīdzinoši maz, nopērku vienas garās iešanai, kas der normāli. Ko darīt ar vecajām nezinu, izmest žēl, stiept negribas. Pāris dienas vēl jānes līdzi, jo ar jaunām drēbēm nekad neko nevar zināt – vai nav karsti/auksti, vai kāda vīle nerīvē.

Pēc Decathlona turpinu iet uz aptieku, bet ceļa vidū apstājos. Manas galvas sāpes ir pazudušas. Nezinu, vai šopings dziedē vai autobuss, vai atpūta. Griežu atpakaļ un dodos uz viesnīcu. Lēnā garā nomazgājos, izmazgāju drēbes, iekārtojos rakstīšanai. Pēc pilnas programmas izbaudu laiku, kamēr esmu istabiņā viena.

Pienāk ziņa no puišiem, ka arī viņiem beidzot izdevies atrast autobusu (tiesa, pēc abu kalnu pievarēšanas), drīz būšot klāt. Ir tik labi būt mainītās lomās – parasti es ieveļos auberģē sasvīdusi un pārgurusi, kad šie jau tīri un atpūtušies malko vīnu, tagad es esmu tā, kas labi smaržo un smaida, kad abi pēc garās dienas noguruši ieveļas istabā. Esot bijis riktīgi grūti.

Attālums: 21 km (reāli 18 + autobuss ~ 20 km)

Izdevumi:

Nakšņošana – 23

Transports – 3

Pārtika – 4,90 eiro (kafija un bagete)

Kopā – 30,90 eiro

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.