Place: San Carlos de Bariloche

Kameņu uzbrukums un vārnas apskāviens
Viens no iemesliem, kāpēc esmu šoreiz izvēlējusies braukt ar autobusu, nevis stopēt, ir tas, ka autobusā var mierīgi rakstīt, bet stopējot nu nekādi – ne ķerot mašīnas, ne sēžot tajās. Tā nu esmu pieveikusi garo pārgājiena rakstu un man vel paliek pāri laiks, lai drusku pagulētu. Īsi pirms vieniem esmu Esquel pilsētā, manas naktsmājas ir... lasīt vairāk
Eņģelis kalnos
„Meitenes, celieties, jūsu pietura”, mums sauc autobusa konduktors. Paķeram savas mugursomas un pusaizmigušas izveļamies uz šosejas lietū. Netālu ir autobusa pietura ar nojumi, skriešus metamies uz to. „Klau, varbūt paēdam brokastis un pagaidām, kamēr lietus rimsies?”, piedāvāju savām ceļabiedrenēm un viņas šo domu atzīst par gana prātīgu esam. Šodienas laika prognoze solīja, ka līdz 9... lasīt vairāk
Šokolādes ekspertes un kaķis teltī
Arī šodien mēs neaizgājām pārgājienā. No rīta Bariloche, kur parasti saule priecē no rīta līdz vakaram, gāž tā, ka neredz tuvējos kalnus, zibeņi šaudās uz visām pusēm. Rikijs mūs pa ceļam uz darbu izlaiž autoostā, mēs nopērkam biļetes kopējam braucienam rīt un katra savējās – ceturtdien es beidzot virzos tālāk, kaut kāds ārprāts, kā te... lasīt vairāk
Laiks un prieks
Nekādā pārgājienā mēs tomēr neaizejam – jau otro dienu pēc kārtas. No tām vienu atkal ziedoju datora kungam, otru… nu, jūs pēc bildēm sapratīsiet. Galvenais iemesls mūsu plānu izmaiņām – Elodī nejūtas labi. Un doties kalnos ar švaku veselību nevajag. Man būtu, ko stāstīt, bet šķiet, ka šī ir reize, kur var atļaut fotogrāfijām runāt... lasīt vairāk
Satelīts un dzīves jēga
No rīta kopā ar divām vācu un vienu franču meiteni dodos līdz 20. autobusa galapunktam, lai apskatītu kalnus un ezerus. Īpaši labi saprotos ar franču meiteni, viņas vārds ir Elodī. „Nu, tā kā „melody”, tikai bez „m””, viņa parasti saka visiem, kas nevar atcerēties viņas vārdu. Iepriekšējā vietā, kur kaučsērfojusi, puišiem nav palīdzējis arī tas,... lasīt vairāk
Apburtais mežs un burvīgie cilvēki
„Mucho, mucho amor. Daudz, daudz mīlestības”, Rita, ar rokām vicinoties, sūta man gaisa viļņus. Es viņai atpakaļ, kuram gan mīlestību nevajag. „O, jā, man vajag, vajag”, Rita ar žestiem rāda, ka savāc sūtījumu. Apkampjamies, novēlam viena otrai veiksmi, piekodinu godam nosvinēt Lukasa 21. jubileju un, uzvēlusi plecos mugursomu, dodos ceļā. Pie vārtiem mani sagaida melns... lasīt vairāk