Place: Argentina

Kameņu uzbrukums un vārnas apskāviens
Viens no iemesliem, kāpēc esmu šoreiz izvēlējusies braukt ar autobusu, nevis stopēt, ir tas, ka autobusā var mierīgi rakstīt, bet stopējot nu nekādi – ne ķerot mašīnas, ne sēžot tajās. Tā nu esmu pieveikusi garo pārgājiena rakstu un man vel paliek pāri laiks, lai drusku pagulētu. Īsi pirms vieniem esmu Esquel pilsētā, manas naktsmājas ir... lasīt vairāk
Ķiršu galvaspilsētā
Ieraugot viesnīcas brokastu galdu, ieplešu acis. Biju domājusi ieraudzīt pāris lētas baltmaizes šķēles un ievārījumu, bet te ir šķiņķis, siers, avokado, sula, mmm. Vienīgi kafija ir šķīstošā, izvelku no somas savu dabīgo un pagatavoju kārtīgu rīta dzērienu. Garām iet saimniece un saka labrītu. „Tātad autobuss uz Los Antiguos attiet 9:30, vai ne?”, gribu pārliecināties, jo... lasīt vairāk
Smailes ar ledāju šallēm
Nakts autobusā paiet neticami ātri, septiņos no rīta mūs sagaida spilgti sarkanas debesis virs El Chalten. Dodos meklēt naktsmājas, bet vēl ir pārāk agrs, normāli cilvēki guļ. Pabāžu degunu vietās, kur ir gaisma, bet tur viss ir jau aizņemts. Jau sāku noskaņoties uz telts nakti, bet otrā pilsētas galā atrodu hosteli, kur ir palikšanas iespējas... lasīt vairāk
Saimniecības diena un festivāls
Šorīt ļauju sev izgulēties un tad mierīgi pāris stundas pastrādaju, esmu ievērojusi, ka rakstot vakaros lielā nogurumā, manu tekstu kvalitāte būtiski samazinās, daudz jēdzīgāk ir to darīt no rīta, ar skaidru galvu. Kad esmu pabeigusi aprakstus, aizskrienu uz veikalu un par pēdējo Argentīnas naudu nopērku šokolādīti savas vakardienas Pingvīnpalīgam. Vēl apmaināmies kontaktiem un nobildējamies kopā... lasīt vairāk
Augšā un lejā diena
Arī šodien man neveicas ar „saimnieciskajām” lietām – viss ir ciet, jo Argentīnā, tāpat kā Brazīlijā, par godu karnevālam, ir brīvdienas. Izdodas vien atdot veļu mazgāties un tad eju uz ceļa pusi, esmu iecerējusi ar stopiem nonākt Ledāju nacionālajā parkā, kur var apskatīt lielāko no ledājiem, kuram var tuvumā nonākt parastie mirstīgie – Perito Moreno.... lasīt vairāk
Gabaliņš karnevāla Ugunszemē
Izguļos, paēdu lēnas brokastis un tad pa dārgo braucu uz lidostu – ar taksi. Autobusā visas vietas bija aizņemtas, ar kājām neaiziesi, stopēt un riskēt nokavēt lidmašīnu negribas. Ir jocīga sajūta atkal būt lidostā pēc tik ilgas pārvietošanās pa sauszemi. Bet šeit viss norit kā pa diedziņu – check-in, drošības kontrole, īss brīdis internetam, iekāpšana,... lasīt vairāk
Zemes malā, pasaules galā
„Tev arī šonakt bija gultas biedri?”, no rīta prasa kaimiņiene no pretējās gultas augšējā stāva. „Ko, kas?”, nesaprotu jautājumu. Izrādās, ka istabas biedreni izklaidējuši gultas kukainīši un tagad viņa apņēmīgi stiepj laukā no istabas savu matraci. Tfu, tfu, tfu, nē, mani par laimi šie likuši mierā, negribētos šos „par zaķi” vizināt uz Antarktīdu. Paēdu brokastis,... lasīt vairāk
Atkalredzēšanās ar Čārliju un Cookapp vakariņas
No rīta visi kuģa pasažieri pēdējo reizi sapulcējušies konferenču zālē – daži vēl steidz mainīties kontaktiem, citi smejas, citi raud, citi apkampjas. Tas brīdis ir klāt – mēs katrs dodamies savā virzienā. Pēc dažu stundu miega jūtos viegli apdullusi, šķiet, ka tas palīdz neraudāt. Jo vēlme ir. Man ir arī vēlme ātrāk pazust no visu... lasīt vairāk
Laiks Buenosairesā
Pagāja rakstot. Turpmākās desmit dienas es lielākoties pavadīju savā jumta istabiņā – gatavojot materiālus Sestdienai un rakstot blogā par Antarktīdu, lai arī jūs aizvestu pie sniega laukiem un pingvīniem. Iesākumā mēģināju rakstīt uz kuģa, bet tad sapratu, ka tas nav iespējams, lai nezaudētu kaut ko reālajā laikā notiekošā. Vēlāk Čārlijs man atzīs, ka pirmo nedēļu... lasīt vairāk
Atpakaļ Buenosairesā: tango un kilograms gaļas
„Tava istaba ir tieši tādā kārtībā, kādā tu to atstāji un gaida tevi. Es atvēršu logu, lai atbraucot tur būtu svaigs gaiss”, raksta man Čārlijs, kad paziņoju viņam savu atgriešanās datumu. Tā arī ir – atslēdzu durvis, uzkāpju savā tornī un ar mīļumu aplūkoju istabu – jūtos gandrīz kā atgriežoties mājās, viss tik pazīstams un... lasīt vairāk