Kategorija: Ceļā

400 metrus virs zemes
Stāsti 1 jūnijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Pekinā satiktais šveicietis Patriks arī ir ieradies Šanhajā un nolemjam šodien pilsētu apskatīt kopā. Sākam ar vizīti vecpilsētā – lai arī es tur vakar jau esmu bijusi, ierados pārāk vēlu, lai aplūkotu slaveno turienes dārzu, tāpēc jāsāk ar to. No ārpuses teritorija, ko ierobežo mūra siena, izskatās neliela, bet, kad tiek iekšā, tad daudzie namiņi,... lasīt vairāk
Precību tirgus
Stāsti 26 maijs, 2014 Viens komentārs
Rītu pavadu hostelī – atvelkot elpu un rakstot. Tad dodos tālākā Šanhajas izpētē – sāku ar iemīļotu nodarbi – klīšanu pa ielām uz labu laimi. Pieredze rāda, ka šādi var atrast daudzas interesantas vietas un lietas. Var arī neatrast. Šoreiz manu uzmanību piesaista cilvēku drūzmēšanās parkā – nez kas tur notiek. Arī piegājusi tuvāk, netieku... lasīt vairāk
Šanhajas ķīniešu naktsklubā
Stāsti 25 maijs, 2014 Viens komentārs
Pa nakti ir lijis. Bet doma, ka lietus spēs pārspēt smogu, ir bijusi naiva. Nekā – visa pilsēta atkal dūmakā tinusies. Bet, kas zina – varbūt tā šoreiz patiešām ir migla. Esmu ar mieru sabučot Sabīnu kaut vai par vienu teikumu – “Pekinā ir piecas dzelzceļa stacijas”. Lai arī biju dziļā pārliecībā, ka mans Šanhajas... lasīt vairāk
Tempļi un spermatozoīdi
Stāsti 25 maijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Pulksten 12 esmu sarunājusi satikties ar Sabīnu pie metro stacijas, kas atrodas netālu no Lamas tempļa. Sabīna ir viena no manis uzrunātajām būtnēm kaučsērfingā, šobrīd gan palieku hostelī. Esam sarunājušas satikties piektdienā, kas Sabīnai ir brīvdiena, un kopā paklaiņot pa pilsētu. Sabīna ir krievu izcelsmes meitene no Latvijas, kas kopā ar vīru jau piecus gadus... lasīt vairāk
Lielais Ķīnas mūris un ligzda
Stāsti 25 maijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Sasodītais džetlegs. Lai arī gulēt aizgāju samērā vēlu, vaktēju modinātāju jau no pieciem rītā. Īsi pirms septiņiem varu celties un doties šodienas piedzīvojumā – apskatīt Lielo Ķīnas mūri. Esmu pārāk slinka, lai meklētu individuālu pieeju šim vēstures objektam un dodos uz to organizētas tūres ietveros. Mūs sasēdina autobusā un divas stundas krata pa Ķīnas ceļiem,... lasīt vairāk
Ķīnā esmu bijis es
Stāsti 22 maijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Kamēr jūs esat čakli sabalsojuši par bloga turpināšanu latviešu valodā, esmu nonākusi Ķīnā. Jāteic, ka gana daudz būtu stāstāms (un vēl vairāk rādāms) par Kopenhāgenu – kā es satiku savu Camino ceļabiedreni no Dānijas, pavadīju vēl vienu lielisku vakaru ar saviem koučsērfinga draudziņiem, kā viesojos vienā no pasaules skaistākajiem modernās mākslas muzejiem – Luizianā. Bet... lasīt vairāk
Pēcvārds Balkāniem
Stāsti 7 maijs, 2014 2 komentāru
Sēžu mājās, savā dīvānā. Iegājusi vannā, uzvilkusi tīras drēbes. Ir labi. Man pēc lidojuma aizkritusi viena auss un galva dulla – gan no nelielas saaukstēšanās, gan no krāsainā ceļojuma. Lai arī braucām bez īpašas steigas, pēcgarša ir ļoti intensīva. Jāteic, ka šis brauciens diezgan konkrēti sapurināja manus un ceļabiedru priekšstatus par šo reģionu. Nevarētu teikt,... lasīt vairāk
Atgriežoties ceļojuma dzimtenē – Maķedonijā
Stāsti 7 maijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Saloniku palikšanas vieta arī ir neslikta. Mūsu hostu ģimenei pieder vesela daudzstāvu dzīvojamā ēka netālu no pilsētas centra. Mums tiek ierādīts vienistabas apartaments ceturtajā stāvā. Smukākā tā daļa ir milzīga jumta terase ar zaļumiem. Par spīti tam, ka esam ieradušies visai vēlu, jo ieturējām vakariņas pilsētā, ģimene vēlas ar mums pakomunicēt. Ģimeni veido divi dēli... lasīt vairāk
Maķedonijas Indiana Džonss
Stāsti 6 maijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
“Tātad, esam noskaidrojuši, es esmu Indiana Džonss”, – saka mūsu namatēvs Vladimirs. Lai arī studējis psiholoģiju, ekonomiku un vēl sazin ko, viņš naudu pelna ar murķeļu un citu sēņu, kā arī ogu lasīšanu, medību suņu trenēšanu, bet ikdienas iztikšanai daudz medī un makšķerē. – “Un ko darāt jūs?” – “Office work, office work, office work,... lasīt vairāk
Baznīca klintīs, lācis un foreles
Stāsti 4 maijs, 2014 Pagaidām nav komentāru
Netālu no Tirānas klints galotnē slejas senas pils drupas ar vienu tornīti, kurā iekārtots restorāns un, protams, slēpjas slēpnis. Kamēr snaikstāmies ap akmeņiem, meklēdami to un izlikdamies, ka no šīs vietas ir īpaši labi fotografēt apkaimi, mums garām iet vietējie vīri un vedina doties pa taku tālāk – tur būšot vēl varenāka ainava. Takas iesākums... lasīt vairāk