Kategorija: Ceļā

Viens pats mājās
Stāsti 17 janvāris, 2015 Viens komentārs
Šorīt Džouvī un Mišela aiziet trīs dienas garā pārgājienā ap Villarrica vulkānu, bet es palieku mājās par galveno. Kad pirms pāris dienām šie vaicāja, vai man nebūšot iebildumi pret šādu scenāriju, biju gana izbrīnīta. „Jūs laikam jokojat”, es teicu, „ja ir kaut kas, par ko es sapņoju, tad pabūt dažas dienas vienatnē, un, ja tas... lasīt vairāk
Ārsts un džokeris
Stāsti 17 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta pirmais, kas ienāk manā prātā, ir karikatūra – vīrs sēž izdemolētas istabas vidū un virs viņa lidinās muša, kuru viņš bija centies nosist. Ķermenis pēc vakardienas pisco vakara jūtas gana „izdemolēts”, bet kakls sāp kā sāpējis, baciļi priecīgi kustina kājas. Džouvī ar Mišelu šodien ir ieplānojuši doties uz pilsētu, piesakos viņiem līdzi, šoreiz... lasīt vairāk
3 ūdenskritumi un 5 automašīnas
Stāsti 17 janvāris, 2015 Viens komentārs
No rīta Džouvī mūs lutina ar no pilngraudu miltiem ceptām pankūkām un labu kafiju. Es izmēģinu pankūkas ēst atbilstoši Mišelas gaumei – ar pūdercukuru un citronu sulu, bet Mišela manējai – ar krējumu un ievārījumu. Pēc tam atgriežamies katra pie savas metodes. Tad Džouvī mani dalēļi pa ceļam aizved līdz Kaburgai, vēl vienai tūristu pilsētiņai,... lasīt vairāk
Linux, 6 kaķi un Džouvī
Stāsti 15 janvāris, 2015 4 komentāru
Sakravāju mugursomu, apskauju francūžus un dungodama „on the road again”, dodos ceļā. Līdz ciematam esmu iecerējusi nokļūt tāpat kā vakar – ar stopiem. Un, tieši tāpat kā vakar, nenāk neviena mašīna. Bet, aptuveni tai pašā vietā kur vakar, tomēr izdodas noķert auto un divi biznesa vīri mani nogādā ciematā. No tā tālāk man jātiek līdz... lasīt vairāk
Dakters dos
Stāsti 14 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Labi, sameklēšu tomēr ārstu. Tā jau jūtos labi, bet kakls nepāriet veselu nedēļu, apnicis viņš man ar savu sāpēšanu. Neizskatās, ka strādāšanas jomā būtu diži jaunumi un es bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem sāku soļot tuvējā ciema virzienā, kur var sastapt ārstu un internetu. Biju cerējusi noķert kādu auto, bet nav, ko ķert. Pretējā virzienā Mērfijs... lasīt vairāk
Brīvprātīgie liekēži
Stāsti 14 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šodien Mario ierodas četros pēcpusdienā. Visu dienu mēs faktiski slaistāmies – es dzīvojos pa kompi, Boramī ir ieracies grāmatā, vienīgi Elīza ar Edvīnu mēģina darīt kaut ko „sabiedrībai noderīgu”. Viņi strādā pie takas izveides, lai varētu nokļūt lejā pie upes. Vienā brīdī biju aizgājusi līdz šiem un gribēju palīdzēt, bet, subjektīvi izvērtējusi savu iespējamo devumu,... lasīt vairāk
Laivas, kazas un milži
Stāsti 14 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Ej, celieties, Lalo jau ir klāt”, Boramī, kas katru rītu mostas agri kā cīrulis, modina mūs, pārējos. Mazliet pukojamies uz Boramī, kāpēc viņš mūs nepamodināja ātrāk, un steidzam pēc iespējas ātrāk izveikt rīta rituālus. Minūtēs piecpadsmit esam gatavi un tad saprotam, ka Lalo ar Mario ir kaut kur nozuduši. Šeit tas ir ļoti ierasti –... lasīt vairāk
Mapuče svētki pa gabalu
Stāsti 13 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šejienes gailis prot uzvesties un sāk bļaustīties pie durvīm tikai pusdesmitos. Varbūt vienkārši neesmu šo dzirdējusi – pēc iepriekšējās, autobusā pavadītās nakts, šonakt gulēju kā nosista. Pārējie jau ietur brokastis, es pievienojos. Vēl gremoju avokado maizes, kad Boramī saka, ka šie braukšot ar vienu no strādniekiem skatīties, kā viņš gāž kokus. „Brauciet vien, šo procesu... lasīt vairāk
Atrast Mario un pelašķus
Stāsti 10 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ap astoņiem rītā ieripojam Pukonas pilsētā. Noskaidroju, no kurienes attiet mans nākamais autobuss (protams, no citas autobusu stacijas) un eju uz turieni. Tur man pastāsta, ka mani interesējošais autobuss būšot desmitos. Lieliski – tieši stunda kafijai un internetam. Kad desmitos mans autobuss neatbrauc, sāku interesēties par tā atiešanas laiku atkārtoti, izrādās šeit pat ir autobusu... lasīt vairāk
Lai dzīvo spalvainas sievietes!
Stāsti 9 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Paēdusi brokastis un izrakstījusies no viesnīcas skrienu uz Valparaiso centru – gribu paspēt uz „free walking tour”, kas sākas pusvienpadsmitos. Šajā laikā gan tikai izeju no viesnīcas, bet paredzu, ka šīs, tāpat kā pārējo pastaigu sākums, krietni kavēsies. Tā arī ir – skvērā mīņājas neliels ļaužu pulciņš un, apvaicājusies, vai esmu nonākusi pareizā vietā, pievienojos... lasīt vairāk