Blog

Ciemos pie Markusa
Stāsti 6 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Karsti nebija arī šonakt, jo temperatūra pietuvojās nullei, tomēr trijos slāņos gulēt bija daudz siltāk nekā ziemeļblāzmas naktī. Sapakojušies aizbraucam uz pilsētas centru, lai atjaunotu degvielas un pārtikas krājumus. Šodien dosimies uz netālo Atlin, kur mīt Markuss, bijām runājuši atpakaļceļā viņu apciemot. Temperatūra joprojām dzīvojas ap + 5 grādiem, visus apkaimes kalnus klāj tikko uzsnidzis... lasīt vairāk
Arī Kanādā snieg
Stāsti 31 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Varu aizņemties mašīnu uz minūtēm desmit?’, prasu Rafaēlam un viņš neliedz šo prieku. Aši piestāju pie pasta, lai nosūtītu pēdējās vēstis no Aļaskas, tad dodos slēpņa medībās. Zinu, ka Rafaēlu šī nodarbe neaizrauj, tāpēc neesmu to piekopusi, tomēr pamest Aļasku, neatrodot nevienu slēpni, arī negribas. Manis izraudzītais objekts ir pamanāms pa gabalu, neizkāpjot no mašīnas.... lasīt vairāk
Uzsākam atceļu
Stāsti 31 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mani pamodina kārdinošas smaržas no virtuves puses. Šorīt Dens gatavo mums atvadu brokastis – grib revanšēties par iepriekšējo dienu lašu maltītēm. Mēs gan centāmies iestāstīt, ka naktsmāju došana un apkaimes izrādīšana jau ir vairāk nekā gana, tomēr nē – viņš grib mums pagatavot vienu kārtīgu Aļaskas maltīti. Aļaskas brokastis izskatās sekojoši. Atsevišķi tiek sacepti kartupeļu... lasīt vairāk
Krūšturi un gaismas gadi
Stāsti 31 augusts, 2015 Viens komentārs
– „Zini ko, man ir ideja, ko šodien darīt!”, no rīta paziņoju Rafaēlam. – „Nu, nu, ko?”. – „Neko”. – „Laba ideja”. Tā nu dienas pirmā daļa mums paiet, darot Neko. Man gan liela Nekā daļu tomēr kārtējo reizi aizņem rakstīšana, bet neko tādu ievērības cienīgu nesadarām. Ja vien par tādu nevar uzskatīt 3 milzu... lasīt vairāk
Patvērums kalnos
Stāsti 31 augusts, 2015 Viens komentārs
Šodien izdarām to, par ko bijām runājuši jau pāris nedēļas – izrevidējam auto. Ārā spīd spoža saule, blakus pieejama ūdens šļūtene un iekšā karsts ūdens. Es beidzot kārtīgi nomazgāju mūsu traukus, Rafaēls to pašu dara ar mašīnas dubļainajiem gumijas paklājiņiem. Pamazām atrodas arī sen neredzētas lietas – cimdi, viena sandale, matē sūcamstobriņš. Vienīgi Rafaēla nazis... lasīt vairāk
Es netiku atklāts
Stāsti 29 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pirmais, ko redzu, atverot acis, ir dzeltenas rudens lapas, no ārpuses pieplakušas telts griestiem. Visu nakti ir lijis un pirmo reizi slapjums ticis cauri telts grīdai, mēs guļam peļķē. Visticamāk, vakar pustumsā būvējot telti, esam atstājuši ārpus telts karkasa plēvi, gar kuras malu lietus ūdens satecējis zem telts un izsūcies caur apakšējo slāni. Joprojām smidzina,... lasīt vairāk
Lielā zive
Stāsti 29 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta uzzinām, ka nākamā brīvā laiva uz vietu, kur atrodas Aksels, kursē tikai rīt pēcpusdienā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nolemjam atcelt šo brauciena plānu. Otrs – tur, kur ir laši, tur ir arī lāči. Viena lieta ir nakšņot vietā, kur pārtiku un pārējās mantas var salikt mašīnā, un gulēt „tukšā” teltī, cita,... lasīt vairāk
Kalni un kalni
Stāsti 27 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
Nekādas pekas es neesmu atstiepusi, kaut kādā brīdī tomēr miegs guvu virsroku pār aukstumu. No rīta Rafaēls ir augšā pirmais un brūvē kafiju. Laikam aiz pateicības par vakardienas modināšanu, viņš pat ir pagatavojis manu da-da, njet-njet kafiju. Jā, arī zeķes ar šiem vārdiem viņš beidzot velk, ir gana auksts pat Rafaēlam. Viņš šķendējas par „eins,... lasīt vairāk
Dejotājas tumsā
Stāsti 26 augusts, 2015 4 komentāru
Esam sarunājuši ar Kītu padzert rīta atvadu kafiju 9:00. Kad atveru acis un ieskatos pulkstenī, tas rāda 9:00 – tīrais brīnums ir tas „iekšējais modinātājs”. Izlienu no telts un sāku riktēt brokastis – šorīt jūtu sevī pankūku entuziasmu. Piena gan nav, nākas izlīdzēties ar krējuma piedevu, cukura arī nav, štrunts! Kīts, saodis pirmās pankūkas smaržu,... lasīt vairāk
Vakariņas pieciem
Stāsti 25 augusts, 2015 2 komentāru
Kīts no rīta mūs pamodina, paziņodams, ka atnesis savu dzelteno nojumi mums – lai varam patrenēties tās uzliešanā un lai mums ir, kur pa dienu patverties. Lietus gāza visu nakti un nav rimies joprojām. Mēs nomurminām paldies un pagriežamies uz otriem sāniem. Es šonakt gandrīz murrāju – esmu ielīdusi flīsa „paladziņā”, savā guļammaisā un Kīts,... lasīt vairāk