Blog

Vilciens, kuģis un Bolivuda
Stāsti 22 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
“Nu, gribi braukt uz pilsētu ar rikšu vai ar vilcienu?”, Sandžibs vaicā. Es, protams, izvēlos vilcienu. Kamēr uz perona gaidām to pienākam, apvaicājos Sandžibam, vai vilcienā ēst būtu korekti. Neesam bijuši brokastīs un man vēders kurkst, skatoties uz visādiem stacijas “belašiem”. Ēst drīkstot, bet viņš neieteiktu. Pēc brīža arī saprotu, kāpēc. Kad pienāk vilciens, pirmo... lasīt vairāk
Mumbajas mozaīka
Stāsti 20 marts, 2017 2 komentāru
Pamostos no durvju zvana pie durvīm. Cerība, ka tas būs kurjers, arī šoreiz neattaisnojas. Ir ieradusies mājkalpotāja, lai iztīrītu dzīvokli un izmazgātu drēbes. Man ir neērti, kad gados vecāks cilvēks mazgā grīdu, kamēr es sēžu blakus. Tas pats attiecas uz drēbēm – Sandžibs sacīja, ka mierīgi varu dot sievietei mazgāt visu, kas nepieciešams, tomēr pirmajā... lasīt vairāk
Mumbaja bez sastrēgumiem
Stāsti 20 marts, 2017 Viens komentārs
“Tu laikam nesmaidīsi, kamēr nepienāks sūtījums”, Sandžibs izsaka minējumu. Jā, patiešām neesmu pārāk labā omā. Manam fotoaparāta lādētājam un baterijai bija jāpienāk šodien, tāpēc visu dienu pavadīju mājās, to gaidot. Kad Sandžibs zvanīja pie durvīm, cerību pilna devos tās atvērt, domādama, ka ieradies kurjers. “Oh, es gaidīju kādu citu”, man ātrumā paspruka, bet tad apķēru,... lasīt vairāk
Bezpajumtnieku un miljonāru pilsēta Mumbaja
Stāsti 17 marts, 2017 2 komentāru
“Kāpēc tu atbrauci uz Mumbaju?”, prasa Sandžibs, mans šejienes namatēvs. Godīgi sakot, man nav jēdzīgas atbildes. Varbūt tāpēc, ka par šo pilsētu tik daudz lasīts grāmatās, varbūt tāpēc, ka Mumbaja, kādreizējā Bombeja, vienkārši skan pēc īstas Indijas. Bolivudas cienītājiem šejienes apmeklējums varētu būt vēl viens iemesls, bet, jāatzīst, ka es nevienu Bolivudas filmu neesmu redzējusi,... lasīt vairāk
Prom no Goa
Stāsti 17 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Padijs, kā jau vairums indiešu, ceļas diezgan agri, tāpēc pamodusies nemaz nebrīnos, ka esmu istabiņā viena. Izveicu rīta procedūras un dodos brokastīs. Piemājas restorānā priekšā gaida raiba sabiedrība. Padijs, kā ierasts, strādā pie datora. Viņam blakus sēž gandžu pīpējošs kalsns un gandrīz kails indietis Baba ar oranžu galvassegu un zīdaini klēpī. Kompāniju noslēdz divi jēgu... lasīt vairāk
Vectētiņš un suns gaisā
Stāsti 16 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Padijs vecumdienās būs tāds pats kā Dunkans – nevarēs paiet garām sētas mietam, nepajautājot, kā klājas. Ieraudzījis, ka paraplāna pilots, kas virpuļoja virs kalna, nosēžas pludmalē, Padijs aizskrien pie viņa. Viens no iemesliem, kāpēc bija jāpaliek tieši Arambol, ir iespēja planēt no vienīgā kalna, kas tuvējā apkaimē piemērots lidošanai. Arī Padijs ir pilots, bet viņam... lasīt vairāk
Krāsas pa gabalu
Stāsti 16 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Paskatos pulkstenī – četri no rīta. Esmu paredzējusi celties uz saullēktu, bet ne jau četros. Tomēr saimnieku suns ir nolēmis, ka šis brīdis ir kā radīts gaudošanai un riešanai. Vai apaļais mēnesis rada šādas alkas, vai mērkaķi palmās, tas man paliks noslēpums, bet viņš, neņemdams par pilnu saimnieku kušināšanu, ārdās vismaz stundu. Izskatās, ka bija... lasīt vairāk
Akmens dolmeni kalnos
Stāsti 14 marts, 2017 2 komentāru
Padijam, tāpat kā man, nekādu konkrētu plānu nav, tāpēc arī šodien turpinām apskatīt Hampi kopā. Ap deviņiem dzirdu viņa motociklu piepukšķinām pie manas dzīvesvietas. Palūdzam saimniecei kafiju un brokastis. Ieturējušies, dodamies pie tempļiem. Konstatējuši, ka neesam apmeklējuši pašu centrālo templi, sākam ar to. Apsveicināmies ar tempļa ziloni, atvairām mērkaķus un tiekam pie punktiem pierē. Atrodam... lasīt vairāk
Kā mēs nebēgām no policijas
Stāsti 13 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Vakar bija autobusu diena – kā iekāpu pirmajā pusdesmitos no rīta, tā izvēlos no pēdējā astoņos vakarā. Mērķis – nonākt līdz Hampi, tika sasniegts. Gandrīz septiņas stundas braucu ar vienu autobusu, nodibinot draudzību ar šoferi un konduktoru. Cienāju šos ar mandarīniem, viņi man rādīja apkaimi un pieskatīja, lai nepazūdu apstāšanās pauzēs. Nakti tomēr nolēmu pārlaist... lasīt vairāk
Riepas un fizika
Stāsti 10 marts, 2017 3 komentāru
Kopumā nakts autobusā aizritēja mierpini, izņemot tos brīžus, kad autobusam virzoties augšup pa kalnu ceļiem, priekšā sēdošajam indietim piemetās nelaba dūša. Tā viņiem te diezgan bieži gadās. Tomēr varētu uzskatīt, ka ceļš pagāja ātri un esmu gandrīz izgulējusies. Arī Maisorā man ir sarunāta palikšanas iespēja. Izkāpusi no busa, atļaujos velorikšu, jo man pašai nav ne... lasīt vairāk