Blog

8. diena: No pieturas līdz pieturai
Stāsti 11 maijs, 2017 Pagaidām nav komentāru
Daži labi piligrimi sāk pa guļamzonu rosīties jau sešos. Pēc Portugāles laika tas būtu piecos. Vakar šķērsojām ne tikai Portugāles un Spānijas robežu, bet arī paceļojām laikā. Es ar vienu aci paskatos pa logu. Ārā ir tumšs, vienīgās laternas gaisā var manīt slīpu lietu. Nodrebinos un ieritinos guļammaisā, šķiet, ka šorīt ar ceļa sākšanu nesteigsimies.... lasīt vairāk
7. diena: Spānijā zem tilta
Stāsti 11 maijs, 2017 Pagaidām nav komentāru
Ir vairāki iemesli, kāpēc mēs no rīta nesteidzamies sākt ceļu. Pirmkārt, vakar biju pārāk nogurusi pēc iešanas un virtuves darbiem, lai rakstītu, tāpēc cenšos to iespēt šorīt. Otrkārt, ārā līst. Treškārt, ceram, ka Bietei apniks gaidīt un viņa aizies pirms mums. Trešā lieta atrisinās pirmā – Biete (pēc Hepes Kerkelinga analoģijas dēvējam viņu arī par... lasīt vairāk
6. diena: Meža zemenes un augstākais punkts
Stāsti 10 maijs, 2017 4 komentāru
Šorīt tiešām pieceļamies pirms saules – debesis pie pamales uz mirkli iekrāsojas sarkanas, tad atkal viss top skaņi pelēks. Esmu gatava pirmā un gaidu uz ielas savas ceļa biedrenes. Ieraudzījušas, ka kaimiņu kafejnīca jau ir vaļā, abas ieklūp uz tasi kafijas. Saku, ka satiksimies uz Ceļa un uzsāku soļot. Jā, tomēr ir tik forši soļot... lasīt vairāk
5. diena: Senākā pilsēta Portugālē
Stāsti 9 maijs, 2017 Pagaidām nav komentāru
Arī brokastis Fernandas mājā ir lieliskas – mums tiek servēts siers, desa, maize, augļi, jogurts, visādas marmelādes, garda kafija. Promejot gribas saimniekus apkampt, tik lieliska palikšanas pieredze. Diena lēnām iesilst, mēs atkal triecam jokus un mācāmies augus vāciski. Petra paziņo, ka zirnekļu tīkli, kas atrodami katrā mājā, patiesībā var tikt uzskatīti par ekoloģiskiem un ekonomiskiem... lasīt vairāk
4. diena: Dzeguze, dārza darbi un vakars portugāļu gaumē
Stāsti 8 maijs, 2017 Pagaidām nav komentāru
“Marry her anyway, marry her anyway…”, sāk aust rīts un no pilsētas ballītes skan viena no pēdējām dziesmām. Visu nakti mūs priecēja dažādi mūsdienu skaņdarbi, kas neļāva gulēt par spīti nogurumam un vīnam. Teju visi piligrimi no rīta ir viegli sabozušies. Mēs ar Petru atkal startējam vienas no pēdējām un, nogājušas pārsimts metru, ieklūpam pirmajā... lasīt vairāk
3. diena: Mandarīni no koka
Stāsti 7 maijs, 2017 Pagaidām nav komentāru
Nakts paiet nemierīgi. Kolīdz kāds no desmit gulētājiem pagriežas uz sāniem, atskan nejauka šņirkstēšana, jo visi matrači apvilkti ar plēvei līdzīgu materiālu. Tad, protams, kādam jāpaklepo, kādam jāaiziet līdz tualetei, citam jāattaisa guļammaiss vaļā, citam ciet. Plus – aiz paša loga pa bruģi mašīnas rībina garām. No rīta ir sajūta, ka vispār nav gulēts, bet... lasīt vairāk
2. diena: Apelsīni sniegā
Stāsti 6 maijs, 2017 Pagaidām nav komentāru
Pret rītu pamostos no lietus bungāšanas pa kempera jumtu. Ieskatos pulkstenī – vēl kādu stundu var šņākt. Tā kā vakar, izpētot laika prognozi, secinājām, ka rīts būs lietains, nolēmām pārāk agri necelties. Septiņos, kad paskatos ārā, pretī jau veras saulains rīts. Mākoņi gan skrien pa debesīm milzu ātrumā, bet pagaidām diena izskatās cerīga. Saņemos aukstai... lasīt vairāk
1. diena: Petra, okeāns un pirmā tulzna
Stāsti 5 maijs, 2017 5 komentāru
No rīta septiņos mājas saimnieks dodas uz darbu un ir ar mieru mani pa ceļam aizvest līdz Porto centram. Tādu iespēju es nelaižu garām. Gluži pašā centrā gan nenonāku, bet līdz deviņiem, kad vērsies katedrāle, man vēl laiks kā jūra. Lēnītēm klīstu pa pilsētu un ķeru flešbekus – ik pa laikam parādās pazīstams ielu stūris... lasīt vairāk
Uz Porto pa diedziņu
Stāsti 4 maijs, 2017 Viens komentārs
Pārlaižu acis mājai, viss šķiet kārtībā. Nu ko, tiekamies pēc pāris nedēļām. Veļu somu plecos un dodos ceļā. Esmu sarēķinājusi laiku ar rezervi – stunda atvēlēta tikšanai līdz Rīgai, vēl stunda, lai tiktu no centra līdz lidostai. Plāns B ir braukšana ar diviem autobusiem, bet pirms tam pamēģināšu ar stopiem tikt līdz Rīgai. Nostājos šosejas... lasīt vairāk
Domu un jaušību cilvēki
Dzīve, Jaušības 23 aprīlis, 2017 Pagaidām nav komentāru
Man aiz muguras nedēļas nogale ar īpašiem cilvēkiem, kuri piešķīruši pa kādai domai vai sagādājuši jaušību prieku. Viss sākās ar gandrīz kaimiņienes Ligijas apciemojumu. Neesam draudzenes, bet dvēseļu radinieces, tā es sliecos domāt. Arī Ligija ir Ceļa cilvēks un mūsu tikšanās laikā visvairāk runājām tieši par to, kā tādi kara veterāni. Jāsmaida, kad atceros Ligijas... lasīt vairāk