Blog

Zakopanes burziņš
No rīta nodzīvojamies glaunajā viesnīcā līdz ārā mešanas brīdim – paēdam brokastis, drusku pastrādājam, drusku palaiskojamies. Norezervējam arī biļetes uz vietējo mūzikas festivālu, kur ieradušies daži labi “stāri”, kas man nevis patīk, bet patīk, patīk. Tad sākam ceļu Zakopanes virzienā. Krakovā gan paliek vēl virkne apskates vērtu objektu, bet ceram tajos pazavērties atceļā, ja sanāks... lasīt vairāk
Džezs un kebabi Krakovā
Pjotrs ar Anju kā kārtīgi katoļi aizsteidzas uz baznīcu, bet mēs paliekam brokastot kaķu sabiedrībā. Nu jau arī pārējie ķepaiņi ar mums apraduši un varam šos apskatīt tuvāk. Starp citu, Kičijas vārds radies no veida, kā poļi sauc kaķus – mūsu “kiss, kiss” šeit skan kā “kičī, kičī”. Izstrebjam katrs pa melnai kafijai, apēdam olmaizes... lasīt vairāk
Caur vētru uz Poliju
Piecos pēcpusdienā mēs beidzot dodamies ceļā. Mēs esam es un mans ceļabiedrs Eduards. Mēs braucam pavisam nelielā ceļojumā, tādā šovasar populārā latviešu izbraucienā uz tuvējiem kalniem – Polijas Tatriem. Ir mazliet jocīgi startēt šādā formātā, ko normāli ļaudis sauc par atvaļinājumu, vēl ar mašīnu un vēl divatā. No otras puses – kāpēc ne. Mašīnas termometrs... lasīt vairāk
Pirkstu galos
Es jūtu ar pirkstu galiem. Datora taustiņi pārtulko domas un jūtas, sakārto tās vārdos, teikumos, rindkopās, lappusēs. Brīžos, kad jārunā, vārdi mēdz apjukt, iestrēgt, iespītēties un negribēt nākt pasaulē. Kāds pasteidzas pa priekšu, sasteigts un nesaprasts. Pārprasts. Kāds tā arī paliek nepateikts. Nav pateiktam vārdam “backspace”, nav izteiktam pārmetumam “delete”. Vārdi un teikumi plivinās gaisā,... lasīt vairāk
Jogas kalendārs augustam
Uh! Lai gan atkal nemanot pienācis vakars vēls (un augusts), vairs neatlikšu darbu – jogas kalendāru augustam. Tā kā jūlijs bija ļoti intensīvs un esmu mazliet sagurusi no tā, tad nu augustu centīšos tvert drusku mierīgāk. Vienu nedēļu – no 13. līdz 21. augustam – vispār būšu prom, bet pārējā laikā mazliet pavingrosim Rīgā, Austras... lasīt vairāk
Santjago ceļa jautājumi un atbildes
Es vairs nevaru saskaitīt, cik cilvēku man ir uzdevuši jautājumus par Santjago ceļu. Kuru maršrutu iet? Cik smaga var būt soma? Kur palikt pa nakti? Vai iet vienam ir droši? Cik daudz naudas nepieciešams?  Un tā joprojām. Ar šo ierakstu centīšos atbildēt vismaz uz daļu uz jautājumiem, kas rodas ļaudīm pirms došanās savā pirmajā Ceļā.... lasīt vairāk
Jogas kalendārs jūlijam
Nu tā, pirmais nepilnais jogas mēnesis – jūnijs – ir noslēdzies! Pagājušas vien septiņas nodarbības, pēc manām sajūtām krietni vairāk. Vislielākais paldies, protams, maniem “kucēniem”, kas nenoslīka un tagad priecīgi cilpo un luncina asti. Pēc pirmajām trim nodarbībām jutos nedaudz apmulsumi – dalībnieku diezgan daudz, bet katru reizi citi. Šobrīd jau varu teikt, ka esam... lasīt vairāk
Ko tu tagad dari?
Šobrīd jautājumam “kad tu brauksi prom?”, uz kuru atbilde joprojām ir nemainīgais “nezinu” (kad, kur un vai vispār), ir piepulcējies “a ko tu tagad dari?”. Īsā atbilde – dzīvoju. Mazliet garāka, citējot nesenu sena drauga vērojumu – “izskatās, ka tu dzīvo tā, kā tu gribi”, kas arī ir tiesa. Tālākajā ierakstā ir dota paplašināta atbilde... lasīt vairāk
Ceļot savās mājās
Ne vienmēr ir jāpārkāpj savas mājas slieksnim, lai piedzīvotu pasauli. Citreiz pasaule pati atbrauc ciemos pie tevis, atliek vien to ielaist pa durvīm. Nesen mani apciemoja Ukraina un nu jau pāris dienas arī Somija. Mani pašu visvairāk fascinē, ka šīs ir win-win situācijas, kad abas puses ir ieguvēji. Gribu dalīties savā pieredzē, jo, kazi, kāds... lasīt vairāk
Veselība pie mājas sliekšņa
Manai mammai ir iznākusi jauna grāmata ar šādu nosaukumu. Punkts. Labi, nav punkts. Ir izsaukuma zīme, domu zīme, kols un daudzpunkti. Pilna grāmata :). Vēl tur ir augi. 100. Latvijā, protams, ir vairāk zaļo draugu, kas var stiprināt mūsu veselību, bet, ja mēs pazītu kaut tikai šos 100, tas būtu brīnišķīgi. Ja mēs līdz simtgadei... lasīt vairāk