Pirkstu galos

Es jūtu ar pirkstu galiem. Datora taustiņi pārtulko domas un jūtas, sakārto tās vārdos, teikumos, rindkopās, lappusēs. Brīžos, kad jārunā, vārdi mēdz apjukt, iestrēgt, iespītēties un negribēt nākt pasaulē. Kāds pasteidzas pa priekšu, sasteigts un nesaprasts. Pārprasts. Kāds tā arī paliek nepateikts. Nav pateiktam vārdam “backspace”, nav izteiktam pārmetumam “delete”. Vārdi un teikumi plivinās gaisā, savijas garās dezoksiribonukleīnskābēs, pievelkas un atgrūžas. Līdzīgie un pretpoli. Kas pievelkas? Kas atgrūžas? Brīžiem nesaproti.

Pasaule ienāk tevī caur pirkstu galiem. Melleņu malu. Tavu ādu. Kartupeļu mizu. Un tu izej pasaulē. Caur vijoļu, zemeņu stādu un nervu stīgām. Arī caur pēdām, jā. Sāpinot čiekurus, pieķeroties māliem un noglāstot zāli.

Un tad es paceļos pirkstu galos. Arī stārķi, kas lidot mācās. Uz ligzdas malas.

One response to “Pirkstu galos

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s