Blog

Gruzija: dubļu straumes, ūdenskritumi un Enguri HES
No rīta, lietus plīkšķēšanas pavadīti, paēdam tikpat brangas brokastis kā vakardienas vakariņas. Vienīgā bēda – viņiem nav normālas kafijas, piedāvājumā tik šķīstene. Daži grupas biedri, Ievas brīdināti, paņēmuši līdzi malto kafiju, bet šodien vēl tā netiek galdā likta. Ieturējušies atvadāmies no saimniekiem un laižam ceļā. Atkal varam priecāties par ceļa malā redzamajām govīm, zirgiem, pīlēm... lasīt vairāk
Ierašanās Gruzijā: vīns un klosteri
“Nu, rakstiet savas vēlmes, ko gribat darīt, ko gribat redzēt!”, mūsu Gruzijas brauciena sarakstes grupā vedina Ieva, mana skolas laiku draudzene, ar kuru podi gāzti gan pašu mājās, gan ārpus valsts robežām. Viņai ir mode savākt kopā bariņu ar kolēģiem, draugiem un citādi cīši labiem cilvēkiem, un aizšaut kopīgos piedzīvojumos. Arī uz Gruziju netiek braukts... lasīt vairāk
Jāņu gaisma, gaiss un negaiss
Tā bija viena no tām ziemas dienām, kad vakara saule vēlīgi apspīdēja apsnigušos pakalnus, egļu zari līka no sniega rotas un ceļš bija piemērots braukšanai ar džipu, nevis mūsu auto. Līdz Zalānu ģimenes mājvietas durvīm neriskējam braukt, atstājām auto iebraukto risu malā un devāmies pie Dainas dzert tēju. Iekšā kurējās krāsns un bija tik patīkami... lasīt vairāk
Ungurmuiža: diži cilvēki un koki
Ungurmuiža man šķiet ļoti īpaša vieta. Vēl tad, kad neko sīkāk nezināju ne par vietas izveidotājiem Kampenhauzeru dzimtu, ne šī brīža “muižas gariņu” Ievu Ņevečorovu, man vienmēr ir paticis atbraukt uz Ungurmuižas parku – pasēdēt zem ozoliem, pastaigāt zem liepām. Bet šogad, kad liktenis man sagādāja iespēju iedziļināties gan muižas vēstures notikumos, gan iepazīties ar pārvaldnieci... lasīt vairāk
Vēsture atdzīvojas Cēsu viduslaiku pilī
Nekādi netieku līdz ieejai, kur sarunāts satikties ar Viduslaiku pils nodaļas vadītāju Gundaru Kalniņu – jāfotografē košie krūmi un puķes, kas sazēlušas pils priekšā. Esmu dabūjusi vienā kadrā koši dzelteno forsītiju ar pils toni, kad manu no pils iznākam Gundaru. Metu mieru puķēm un esmu gatava pievērsties vēsturei. Pirmais pieturas punkts gan atkal vērš manu... lasīt vairāk
Cēsu Sv. Jāņa baznīca – unikālas vēstures vērtības, mūsdienīga lietotne un slepeni vēstījumi
Cēsu Sv. Jāņa baznīcā mani sagaida draudzes priekšnieks Andis Ozoliņš-Vīksne. Atvainojies par nelielo aizkavēšanos rīta aizņemtībā, viņš aicina iekšā un ir gatavs man izrādīt visu, kas baznīcā savests kārtībā nesenajos rekonstrukcijas darbos – tie ir apjomīgākie uzlabojumi pēdējo 80 gadu laikā. Atjaunota fasāde, logi, durvis, vitrāžas, jumts, pulksteņa ciparnīcas, torņa koka konstrukcijas, baznīcas apkārtne, ierīkota... lasīt vairāk
Āraišu ezerpils – augšāmcelta no ezera dzelmes
Āraišu ezerpils jaunajā apmeklētāju centra ekspozīcijā var iepazīt ezerpils jaunatklājēja – arheologa Jāņa Apala stāstu, kā arī aplūkot izrakumos atrastās liecības – dažas pat tūkstoš gadus senas. Vēstures stāsta izzināšanai jāliek lietā dažādas maņas, jo daļa no tā ietērpta skaņās, citas lietas jāaplūko, vēl citas jāaptausta. Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā var iepazīt akmens, bronzas un... lasīt vairāk
Siguldas Jaunā pils: nacionālais romantisms, Rainis un spoks
Norunātajā laikā esmu pie Siguldas Jaunās pils mūriem un zvanu Siguldas Attīstības aģentūras direktorei Dacei Preisai, kuru mazliet pazīstu no “iepriekšējās dzīves”. Telefons izslēgts. Staigāju ap pili un jau sāku domāt, vai neesmu ko sajaukusi, kad Dace man zvana pati. Pils biezie mūri ar mūsdienu tehnoloģijām tiekot galā viens un divi. Satikušās esam, un varam... lasīt vairāk
Atjaunotā Bauskas pils atvērta apmeklētājiem
Bauskas pilī esmu viesojusies salīdzinoši nesen – pirms trim gadiem, kad vizītē pa Zemgali pavadīju žurnālistus no Lietuvas. Toreiz galvenā uzmanība bija pievērsta Jaunās pils uzlabojumiem un ekspozīcijām, bet Vecās pils tornis bija noslēpies stalažās. Šodien tas glauns un skaists stāv pils centrā. Un vientuļš. Man ir tā iespēja safotografēt Bauskas pili no visiem rakursiem... lasīt vairāk
Nekad nav klusums
Izkāpju no mašīnas, lai noņemtu koku, kas mūsu prombūtnes laikā iluzori sargā iebraukšanu Drustu mājvietā. Tad pamāju Eduardam, lai viņš brauc lejā, es gribu noiet kājām. Pretējā mežā kokos ietiecas varavīksne, bet zem tās zeltainas govis gremo zāli. Nez, govis redz varavīksni? Tuvāk mājām, laizīdami izsvīduma medu no lapām, kļavā dobji zum sirseņi. Vispār man... lasīt vairāk