Blog

Vējš un karogs
Uzreiz pēc brokastīm mūs salādē zodiakos un aizved uz krastu. Ceļš ved augšup stāvā kalnā pa sniegu, galvenais šķērslis ir vējš. Bildēs viss izskatās tik mierīgs un saulains, bet patiesībā katrs kadrs tika uzņemts kamerai teju lidojot pa gaisu. Vispār fotografēt ir diezgan grūti. Es nemāku noregulēt parametrus ar cimdiem, tāpēc pamatā darbojas ar plikām... lasīt vairāk
Septītais kontinents
Šodien it TĀ diena. Mēs kāpsim uz zemes. Pirmā laiva, pirmā izkāpšana, pirmie pingvīni. Esam priecīgi satraukti par to, kas mūs sagaida. Visi pasažieri ir sadalīti sešās grupās, kas nosauktas kāda slavena polārpētnieka vārdā, lai organizētu krastā nonākšanas procesu bez liekas drūzmēšanās. Mēs ar Džoannu esam Šekltona grupā un drīz jau pa skaļruņiem tiekam aicinātas... lasīt vairāk
Kuģa ofisa biedri
Jūra šodien turpina trakot, bet zinošāki cilvēki apgalvo, ka mums vēl ir salīdzinoši paveicies, citreiz brauciens caur Dreika šaurumu esot tīrais murgs. Es pat vairs tabletes nedzeru, izskatās, ka ķermenis ir samierinājies ar situāciju. Tas labi, jo šodien Adrians lasa lekciju par pingvīniem, ko es noteikti negribu laist garām. Līdz šim manā galvā pingvīni iedalījās... lasīt vairāk
Kapteinis un jūras slimība
Brokastīs mans skatiens klīst no maizes uz sieru, no siera uz tomātu, no tomāta uz olu. Nekas no šķīvja satura neuzrunā. Tomēr piespiežu sevi nedaudz ieēst, dakteris saka, ka tukšā dūšā jūras slimība esot vēl ļaunāka. Pēc brokastīm eju uz lekcijām. Arī „jūras dienās” mums nebūs lemts garlaikoties – katru dienu ir vismaz trīs lekcijas,... lasīt vairāk
Dievs un Burts
Vakarnakt man bija saruna ar Dievu. Es teicu: „Cilvēki bēdājas, ka esmu uzrakstījusi tevi ar mazo burtu. Vai tu dusmojies?” Un viņš atbildēja: „Nē, manā pasaulē gramatikas likumi nav pirmie. Tikai nevajag pazaudēt vārdu aiz burtiem un domu aiz vārdiem.” „Paldies”, es teicu. „Vai arī Velns jāraksta ar lielo burtu,” es gribēju zināt. „Konkurenti ir... lasīt vairāk
Dodamies ceļā uz Antarktīdu
20. februāra rīts paiet zināmā stresā – jāpaspēj nopirkt pēdējās ceļojumam neieciešamās lietas, jāsaraksta vēl viena pastkartīšu kaudze un jāizstāsta jums biļetes rezervācijas stāsts. Man ir sajūta, ka kaut ko esmu aizmirsusi izdarīt internetā – turpmākās trīs nedēļas tas būs ļoti lēns un par bargu naudu, labākajā gadījumā varu cerēt uz kāda e-pasta aplūkošanu. Pēdējā... lasīt vairāk
Tur, kur mājo pingvīni un dievs
Paldies. Ja es varētu uzrakstīt kaut ko lielāku par šo vārdu, uzrakstītu. PALDIES. Pirms šī brauciena kāda draudzene, kas jau bija pabijusi Baltajā kontinentā, atsūtīja man praktiskus padomus, bet visvairāk no viņas ziņas man palika prātā pēdējais teikums: “Ja kaut kur virs zemes dzīvo dievs, tad tas ir tieši tur.” Bezgalīgi sniega un ledus lauki,... lasīt vairāk
Labi būt Zanei jeb Pingvīna rezervācijas sāga
Kopš Pingvīna atnestās naudas dzīvoju kā uz adatām. Nav variantu, man ir jānonāk Antarktīdā, vienā vai citā ceļā. Esmu dzirdējusi, ka vislabāk ir vienoties, nonākt uz vietas Ushuaia pilsētā, bet es pagaidām esmu tālu no tās. Pārlidot pāri skaistākajām Patagonijas vietām arī negribas. Jau vairākas nedēļas cītīgi pētu internetā pieejamās iespējas, sarakstos ar ceļojumu aģentūru,... lasīt vairāk
Zemes malā, pasaules galā
„Tev arī šonakt bija gultas biedri?”, no rīta prasa kaimiņiene no pretējās gultas augšējā stāva. „Ko, kas?”, nesaprotu jautājumu. Izrādās, ka istabas biedreni izklaidējuši gultas kukainīši un tagad viņa apņēmīgi stiepj laukā no istabas savu matraci. Tfu, tfu, tfu, nē, mani par laimi šie likuši mierā, negribētos šos „par zaķi” vizināt uz Antarktīdu. Paēdu brokastis,... lasīt vairāk
Pingvīns dodas ceļā rīt!
UHH! Tas nu ir noticis. Rīt, 20. februārī, es kāpju uz kuģa un braucu pie savējiem – tās būs trīs nedēļas kopā ar ledājiem un pingvīniem. Pēdējais punktiņš uz “pIngvīna” tika uzlikts pirms pusstundas, pavisam drīz izstāstīšu pilno stāstu. BET. Lai nezaudētu dārgo laiku, kā pirmo ielieku šo lūgumu atsaukties visiem, kas palīdzēja Pingvīnam notikt.... lasīt vairāk