Autors: Zane Eniņa

Polijas punkts
Stāsti 26 augusts, 2017 Viens komentārs
Kā jau jūs nojaušat, neesmu iesprūdusi Polijas kalnu pakājē. Drīz būs nedēļa, kopš esam atpakaļ Latvijā, bet šejienes darbi metās virsū ar tādu vilkmi, ka Polijas brauciena punktam nācās drusku pagaidīt. Tātad. Krakovā mums gāja… raibi. Bet ne sliktā nozīmē. Raibi tādā ziņā, ka redzējām un pieredzējām ārkārtīgi dažādus notikumus, vietas, noskaņas. Saulrieta pilnu vecpilsētu... lasīt vairāk
Rudenim ļauties
Dzīve 29 augusts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Viņi ir prom. Mani ciemiņi, kas vasarā piepilda māju kā bišu stopu, rudeņos pazūd kopā ar gājputniem. Šorīt aizlaidās Ivonna un Toms. Apkampšanās skumjas un silts drīzas atkalredzēšanās prieks. Bet viss sākās tā. Nolikuši somas istabā, vāciešu pāris, kā jau viesi to mēdz darīt, atnāca uz virtuvi padzert tēju. Mūsu pirmais dialogs bija šāds. –... lasīt vairāk
Jogas kalendārs septembrim
Dzīve 1 septembris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Tā, tā, tā. Iesākumā sveicieni visiem, septembri iesākot! Par jogu – var just, ka vasaras trakums sāk pāriet, un pēdējās dienās atkal jūtu jūsu pieaugošo interesi par šo tēmu. Šobrīd man ir skaidrs, ka septembri un oktobri pavadīšu Latvijā, attiecīgi – jogosim kopā! Septembrī esmu nolēmusi pamatā koncentrēties uz Kundalini jogas nodarbībām Rīgā, Austras mājā,... lasīt vairāk
Visi gali ūdenī jeb kā mēs “ar laivām” no Alauksta uz Inesi “braucām”
Stāsti 5 septembris, 2017 8 komentāru
Pirms dažām nedēļām, sarunā ar draudzenes vīru Aldi, izmetu frāzi, ka šai vasarai man kaut kas būtiski pietrūkst. Laivu brauciens. Arī viņš piekrita, ka neviens laivu brauciens sen nav gadījies un solījās par šo tēmu padomāt. Es mūsu sarunu drīz vien aizmirsu, bet pēc laika atkal atskanēja Alda zvans jau ar konkrētu plānu – jābrauc... lasīt vairāk
Loks noslēdzies
Dzīve, Jaušības 16 septembris, 2017 Viens komentārs
Tas bija nomaļš hostelis Kambodžas tempļu galvaspilsētā Siem Reap, kur, pēc akcenta atšifrējusi krieviski runājošo baltkrievieti Oļu, uzsāku sarunu un drīz vien draudzību ar viņu un diviem ķīniešiem, ar kuriem Oļa ceļoja kopā. Ar vienu no ķīniešiem, puisi vārdā KG, satikāmies arī kaimiņu pilsētā Battambang, kur kopā apmeklējām cirka izrādi. Te viens miglains selfijs no... lasīt vairāk
Domu fotogrāfija 40 gados
Dzīve 14 oktobris, 2017 5 komentāru
Savā pirmajā darba vietā, kā jau tas daždien mēdz notikt, ar pāris kolēģiem iedraudzējos tuvāk. Tiku uzaicināta arī uz vienas kolēģes 40 gadu jubilejas svinībām. Man tolaik bija 20 ar nelielu astīti, un kolēģes gadu skaits šķita iezīmējam ja ne nu gluži dzīves norietu, tad vismaz kārtīgu briedumu. Tagad, kad pati esmu tikko pārkāpusi tam... lasīt vairāk
Pauze Berlīnē
Stāsti 20 oktobris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Atzīšos, biju nedaudz nogurusi. No agrajiem rītiem, no franču valodas gramatikas, no jogas menedžmenta, tekstiem, tabulām un dzīves sīkumiem. Kā parasti, pirms braukšanas nepaguvu paveikt visu, kas iecerēts, bet pieliku punktu, cik nu tālu kurā vietā bija tikts. Tagad būs pauze. Lidostā beidzot nopirku rudens “I’mperfektu”, līdz pavasara numuram tā arī neizdevās tikt. Ir ļoti... lasīt vairāk
Panki Rīgas ielā, tēja ar Boviju un galda teniss trijos naktī
Stāsti 27 oktobris, 2017 Pagaidām nav komentāru
“Nu, baigā – aizlidina mūs līdz Berlīnei, tad ņem un pazūd”, droši vien dažs labs no jums nodomāja. Bet, ja es pazūdu, tas parasti nozīmē tikai vienu – man iet tik interesanti, ka nav laika rakstīt. Tagad, sēžot lidmašīnā atpakaļ uz Rīgu, beidzot ir brīdis atskatīties uz intensīvo Berlīnes piedzīvojumu. Tad nu atgriežamies piektdienas rītā,... lasīt vairāk
Berlīnes TV torņi, Petra un orķestris
Stāsti 3 novembris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Norunātajā laikā stāvu pie viena no Berlīnes simboliem – TV torņa ar bumbu galā – un gaidu Petru. Drīz vien saņemu Watsapā Petras ziņu, ka viņa esot ieradusies Berlīnē, kur tiekamies? Nu, pie TV torņa, aizsūtu vēl viņai bildi ar milzeni. Mirklis mulsuma. Paga, bet tu teici, ka būsi netālu no Centrālās stacijas, Petra man... lasīt vairāk
Krāmi. Rāmji. Keivs.
Stāsti 4 novembris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Petras vilciens uz mājām ir ap vieniem, attiecīgi nekādus lielos podus nogāzt vairs nevaram paspēt. Izvēlamies mierīgu rīta pastaigu pa krāmu tirdziņu, kur var iztērēt vairākus simtus eiro par visādām dizaina lietiņām, vai arī pārvest mājās skumju un nedaudz apdrupušu porcelāna suni par pāris eiro. Mēs šoreiz iztiekam ar skatīšanos un kafiju. Pēc tam pavadu... lasīt vairāk