Autors: Zane Eniņa

Ar prusakiem uz Deli
Stāsti 25 marts, 2017 Viens komentārs
Džošua aizbraucot brīdināja, ka vienīgais cilvēks, ko es drīkstu laist iekšā, ir viņa dzīvokļa biedrs Deniss. Kad no rīta, izdzirdējusi klauvējienus pie durvīm, pabāžu galvu pa logu, ieraugu tur stāvam afrikāņu izcelsmes jaunieti. Gandrīz vai pavaicāju, vai viņš ir Deniss. Laikus attopos un prasu jaunieša vārdu. Jā, jā, protams, viņu sauc Deniss. Par manu klātbūtni... lasīt vairāk
Jenots Deli
Stāsti 28 marts, 2017 2 komentāru
Izkāpju Deli un skatos uz visām pusēm. Kur ir cilvēku pūļi, kas metīsies virsū, prasīs naudu, raus aiz drēbēm un nelaidīs vaļā, kamēr nebūs tikuši pie kādas skanošas vai čaukstošas rūpijas? Hmm, uz perona viss mierīgi. Sekojot norādēm, dodos ārā no dzelzceļa stacijas, domājot, ka civilizācijas šausmas gaidīs tur. Nekā. Kāds izpalīdzīgs garāmgājējs, uzzinājis, ka... lasīt vairāk
Pēdējā diena ar putniem
Stāsti 30 marts, 2017 Pagaidām nav komentāru
Šodien ir mana pēdējā diena Deli un mana pēdējā diena šajā ceļojumā. Aizkuļos ar autobusu un rikšu līdz tuvākajai metro stacijai, tieku pie biļetes un braucu uz Deli “Vecrīgu”. Šis metro nav tik smalks kā lidostas līnijā, bet tāpat gana mūsdienīgs. Joki sākas pēc izkāpšanas. Lai tiktu laukā no metro, jāvirzās kopā ar kārtīgu pūli,... lasīt vairāk
40 minūšu stress un frikadeļu zupa
Stāsti 30 marts, 2017 2 komentāru
“Man vieglāk tevi aizvest, nekā izsaukt taksi un izskaidrot viņam, kā atrast šo vietu”, vakar vakarā teica Neradžs, kad prasīju, kā man labāk tikt uz lidostu. Norunātajā laikā dauzos pie namatēva istabas durvīm un saku, ka “tā stunda ir situsi”. Pēc trešās klauvēšanās reizes viņš beidzot samiegojies parādās durvīs – es esmu jau bijusi dušā,... lasīt vairāk
Punkts un paldies
Stāsti 2 aprīlis, 2017 Viens komentārs
Šodien aprit nedēļa, kopš esmu atgriezusies mājās. Pirmā nedēļa vienmēr ir spilgtākā, viss notiek it kā pirmoreiz. Maņas strādā ar īpašu asumu – izgaršojot ēdienu, sajūtot mājas un meža smaržu, skatot tik pazīstamās, bet ilgi neredzētās ainavas. Lielākā daļa no tuvākajiem arī jau sazatikti vai vismaz sazvanīti, dzīve lēnām iestūrē Latvijas ierastajā ritmā. Satiktie ļaudis... lasīt vairāk
Indijas nacionālās īpatnības
Stāsti 12 aprīlis, 2017 4 komentāru
Kamēr vēl Indijas brauciens svaigā atmiņā, nolēmu apkopot vienā ierakstā šīs zemes īpatnības, kuras iesākumā ļoti krīt acīs, izbrīna, pārsteidz, kaitina. Ar laiku dažas no tām sāk šķist pašsaprotamas un mīļas, kā, piemēram, galvas šūpošana, bet citas, kā netīrie palagi viesnīcās, kļūst vēl grūtāk izturamas. Svarīgi piebilst, ka šie ir pamatā Indijas dienvidu novērojumi un... lasīt vairāk
Kad Ceļš sauc
Stāsti 19 aprīlis, 2017 5 komentāru
Biju nolēmusi līdz rudenim nekur nebraukt – gana daudz darāmā mājās sakrājies. Tad, kādu dienu, pamanīju šajā blogā starp lasītākajiem rakstiem uzpeldam vienu gabalu no Francijas Santjago ceļa. Uzspiedu uz saites un izlasīju ierakstu. Lai arī šis ceļa posms tika iets vien pirms pāris gadiem, tajā piedzīvotais bija paspējis galīgi aizmirsties. Lasīju sevis rakstīto it... lasīt vairāk
Domu un jaušību cilvēki
Dzīve, Jaušības 23 aprīlis, 2017 Pagaidām nav komentāru
Man aiz muguras nedēļas nogale ar īpašiem cilvēkiem, kuri piešķīruši pa kādai domai vai sagādājuši jaušību prieku. Viss sākās ar gandrīz kaimiņienes Ligijas apciemojumu. Neesam draudzenes, bet dvēseļu radinieces, tā es sliecos domāt. Arī Ligija ir Ceļa cilvēks un mūsu tikšanās laikā visvairāk runājām tieši par to, kā tādi kara veterāni. Jāsmaida, kad atceros Ligijas... lasīt vairāk
Uz Porto pa diedziņu
Stāsti 4 maijs, 2017 Viens komentārs
Pārlaižu acis mājai, viss šķiet kārtībā. Nu ko, tiekamies pēc pāris nedēļām. Veļu somu plecos un dodos ceļā. Esmu sarēķinājusi laiku ar rezervi – stunda atvēlēta tikšanai līdz Rīgai, vēl stunda, lai tiktu no centra līdz lidostai. Plāns B ir braukšana ar diviem autobusiem, bet pirms tam pamēģināšu ar stopiem tikt līdz Rīgai. Nostājos šosejas... lasīt vairāk
1. diena: Petra, okeāns un pirmā tulzna
Stāsti 5 maijs, 2017 5 komentāru
No rīta septiņos mājas saimnieks dodas uz darbu un ir ar mieru mani pa ceļam aizvest līdz Porto centram. Tādu iespēju es nelaižu garām. Gluži pašā centrā gan nenonāku, bet līdz deviņiem, kad vērsies katedrāle, man vēl laiks kā jūra. Lēnītēm klīstu pa pilsētu un ķeru flešbekus – ik pa laikam parādās pazīstams ielu stūris... lasīt vairāk