Autors: Zane Eniņa

Ceturtā reize
Stāsti 8 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Neatceros, kad pēdējo reizi būtu izdevies nogulēt 14 stundas no vietas. Izskatās, ka laiks pavadīts produktīvi, un dakteris Miegs ticis galā ar uzdevumu veiksmīgi. Joprojām jūtos trausli, bet bažas, ka turpmākās dienas būs jāpavada gultā vai tualetē, nav apstiprinājušās. Lai nesasteigtu lietas, šodienu pavadu pavisam mierīgi – aprakstot divas iepriekšējās emociju pilnās dienas un atpūšoties.... lasīt vairāk
Budas, Bītli un beteles
Stāsti 11 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Savācam somas un pārceļamies uz blakus viesnīcu. Gulēšanas apstākļi šajā lētajā variantā vēl bija ciešami, bet vannasistaba gan pārsteidza pat tādus diezgan daudz redzējušus ceļotājus kā mani. Nopelējušas sienas, norūsējušas trubas, fantastiski netīra grīda, ledus auksts ūdens dušā (protams, tika solīts karstais ūdens), pods, kurā nekas neskalojas prom, un pāri visam – smaka, smaciņa. Arī... lasīt vairāk
Ar stopiem uz Inles ezeru
Stāsti 13 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Tas nu ir nolemts – uz Inles ezeru kājām neiešu. Vispār jau žēl, jo visi, kas devušies šajā pārgājienā, to slavē kā labu pieredzi. Tomēr negribas sagādāt problēmas sev un citiem, noģībstot nekurienes vidū. Ar katru dienu jūtos aizvien labāk, tomēr veselības baterija vēl neuzrāda 100%. Tā vietā esmu nolēmusi pamēģināt citu atrakciju – īkšķošanu... lasīt vairāk
Velo diena un nediena
Stāsti 13 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Šodien apskatīšu Inles ezeru un tā apkārtni ar velosipēda palīdzību. Mūsu viesnīcā var tikt pie braucamā par 1500 kjatiem (1 USD) uz visu dienu, izvēlos pēc skata uzticamāko un dodos ceļā. Sāku mīties pa ceļu, kas ved gar ezera rietumu krastu. Pašu ezeru gan redzēt nevar, toties var vērties pa ceļam redzamajos ciematos. Nekāds patīkamais... lasīt vairāk
Dzīve uz ūdens
Stāsti 14 februāris, 2017 Viens komentārs
Esmu noraizējusies, ka nedaudz kavēšu norunāto ierašanās laiku. Galu galā, 50% tikšanās dalībnieku ir vācieši. Tomēr, kad ierodos Inle star viesnīcā, foajē esmu viena pati. Pārprasu darbiniekiem, vai šī ir vienīgā viesnīca ar šādu nosaukumu un, saņēmusi apstiprinājumu, apsēžos gaidīt. Drīz vien parādās Sindija, bet vācieši izpeld ar divdesmit minūšu nokavēšanos un atvainošanos. Palūdzu atļauju... lasīt vairāk
Punkts Mjanmai
Stāsti 14 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Sarunāju ar viesu nama saimnieci – autobusa biļeti uz Jangonu pirkšu caur viņiem un varēšu pavadīt atlikušo dienas daļu istabiņā. Viņiem izdevīgi, jo vieta tāpat ir pustukša, man izdevīgi, jo varu bez maksas palikt ērtos apstākļos pēc “check out” laika beigām. Visu dienu cīnos ar galvassāpēm un rakstu darbiem. Pret vakara pusi cīņa ir galā... lasīt vairāk
No pilota krēsla Indijā
Stāsti 16 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Tik agri no rīta autobusi vēl neiet, tāpēc jāņem vien taksis uz lidostu. Bet, laimīgā kārtā, esam veselas trīs lidotājas, tāpēc katrai jāmaksā vien pāris eiro. Hosteļa saimnieks mums izsniedz brokastis līdzņemšanai un pidžamā iznāk uz ielas, lai iesēdinātu mūs pareizajā taksī. Eh, gandrīz vai apraudos uz atvadām, nezinu vai hosteļa saimnieku pēc, vai pašas... lasīt vairāk
Foto, foto, foto!
Stāsti 16 februāris, 2017 6 komentāru
Sasodītie odi. Tu guli istabā, kas atrodas mājas vidū, kas atrodas kvartāla vidū, kas atrodas pilsētas vidū, bet tie maitas tāpat tevi atrod. Visādi citādi – pirmā nakts Indijā aizvadīta, dzīva esmu. Rīta stundas pavadu rakstot, tad saņemos un dodos ārā – karstumā un kņadā. Iesākumā apmeklēju slaveno templi, kas atrodas tepat ap stūri. Templim... lasīt vairāk
100 dienas un Niks Keivs
Stāsti 17 februāris, 2017 3 komentāru
No rīta man kāds it kā iebliež pa pieri – šodien taču ir 17. februāris. Tā ir diena, kad tiek uzsākta biļešu tirdzniecība uz Nika Keiva Eiropas tūri. Kopš Deivids Bovijs pameta šo dimensiju, man vairs atlicis tikai viens mākslinieks, kuru ļoti, ļoti gribu dzirdēt un redzēt dzīvajā – Niks Keivs. Metos pie datora un... lasīt vairāk
Mana depresija
Dzīve 17 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Šis ieraksts varēja tapt pirms desmit gadiem un varēja tapt pēc desmit gadiem. Varēja netapt vispār. Bet, tā nu ir sagadījies, ka tas ir uzrakstījies tieši šobrīd, pārlidojumu laikā. Manam stāstam par depresiju būs četras daļas – iesākumā pastāstīšu par savu pieredzi, pēc tam sekos triloģija: kā nenonākt līdz depresijai; ko darīt, ja tomēr esat... lasīt vairāk