Ar stopiem uz Inles ezeru

Tas nu ir nolemts – uz Inles ezeru kājām neiešu. Vispār jau žēl, jo visi, kas devušies šajā pārgājienā, to slavē kā labu pieredzi. Tomēr negribas sagādāt problēmas sev un citiem, noģībstot nekurienes vidū. Ar katru dienu jūtos aizvien labāk, tomēr veselības baterija vēl neuzrāda 100%.

Tā vietā esmu nolēmusi pamēģināt citu atrakciju – īkšķošanu Mjanmā. Citi stopotāji apgalvo, ka tā šeit notiek ļoti vienkārši, tomēr esmu piesardzīga, jo to pašu dzirdēju par Laosu, kur mums nemaz tik labi neveicās. Arī Aldo ir ar mieru pievienoties. Viņa stopēšanas pieredze ir krietni pārāka par manējo. Pērn viņš aizstopējies no savām mājām Turīnā līdz Nordkapam Norvēģijā nedēļas laikā. Par šo braucienu viņam ir daudz stāstu, kas visi kā viens apliecina, cik neparasti dāsni un izpalīdzīgi var būt svešinieki.

Iesākumā soļojam kādu kilometru kājām, līdz esam tikuši ārā no pilsētas. Atraduši piemērotu vietu – ar labu pārredzamību, ēnu un vieglu apstāšanās iespēju – sākam stopēt. Kaut kur biju dzirdējusi, ka šeit nevajag turēt īkšķi uz augšu, jo šo žestu šoferi mēdzot uztvert vienkārši kā uzslavu, nevis kā aicinājumu pavest kādu gabaliņu. Tā arī ir – pirmās mašīnas šoferi mums parāda pretī uz augšu paceltu īkšķi. Turpinām stopēšanu “bez īkšķa”. Daži auto pabrauc garām, bet jau pēc minūtēm piecām pietur musulmanis ar mazu baltu cepurīti galvā. Viņš gan dodas tikai līdz kaimiņu pilsētai, bet labs ceļš, kas nobraukts. Pilsētā šoferis mūs izlaiž pie vietējo busiņa, kas brauc mums vajadzīgajā virzienā. Cena ir 2000 kjati par braucienu (eiro ar kapeikām), kāpjam iekšā. Aldo nekad nav braucis ar šādu vietējo transportu, tāpēc viņam gribējās izmēģināt šādu braucienu pieredzes labad.

Busiņš mūs aizved Swenyaung miestam, no kura jātiek tālāk uz Inles ezera krastos esošo pilsētiņu Nyaung Shwe. Atvairām taksistus un tuktuku šoferus, ceram arī šo pēdējo posmu mērot ar nostopētu auto. Pēc nepilnām desmit minūtēm aptur smalks minibuss. Manas bažas, ka izkāpjot šis prasīs naudu, neapstiprinās – tiekam aizvizināti līdz centram par baltu velti. Īsti droša neesmu, bet nākamajā dienā mēroju daļu šī ceļa ar velo un izskatījās, ka ārzemniekiem tiek prasīta nauda par iebraukšanu ezera teritorijā. Mēs laimīgā neziņā patraucāmies kontrolpunktam garām.

Nyaung Shwe sāku meklēt palikšanas iespēju. Meklēju istabiņu vienai personai, jo Aldo domā jau šovakar doties tālāk uz Jangonu. Pilsētas centrā visas izdevīgās iespējas ir izsmeltas, nekas lētāks par 16 USD nav atrodams. Sāku jau noskaņoties, ka pirmā nakts būs jāpavada “pa dārgo”, kad nomalē esoša iestāde “Četras māsas” prasa 10 000 kjatus (7 USD) par istabiņu. Lieliski!

Aldo noliek somu pie manis un ejam atpakaļ uz centru. Paēdam pusdienas, atrisinām pāris saimnieciska rakstura jautājumus un tad ejam uz laivu piestātni, lai atrastu laivu un kompāniju, ar ko braukt saulrietu lūkoties. Laivu atrodam pa 8000 (6 USD), tad sākam lūkoties pēc kompānijas. Pirmo satiekam pāri no Spānijas, kuri arī jau ir atraduši laivu. Tā ir maķenīt dārgāka, bet solās pirms saulrieta izvizināt mūs pa vietējiem ciematiem. Labi, lai notiek. Atsakām mūsu laivu un pievienojamies spāņiem.

Brauciens pa ciematu tiešām ir interesants – gan pašas mājas uz ūdens, gan peldošie dārzi, gan apkārt esošā saimniecība. Pirms izbraukšanas ezerā gandrīz iesprūstam zaļumos, bet laivas vadītājs, uzdodams papildu jaudu, izlauž ceļu brīvākos ūdeņos.

Inles ezera simboli ir zvejnieki, kas ķer zivis ar zvanveida sietiem. Patiesībā viņi ir ne tikai ezera simboli, bet arī Mjanmas – “Lonely planet” uz ceļveža vāka izvēlējies foto ar šejienes zvejniekiem. Daļa no zvejniekiem vairs nenodarbojas ar saviem tiešajiem pienākumiem, bet, ar akrobāta cienīgām iemaņām pozē tūristiem. Pēc tam, protams, pieairē klāt un prasa naudiņas.

_dsf1657

Paralēli šiem pozētājiem, apkārt darbojas īstie zvejnieki. Viņu līdzsvara spējas izskatās apbrīnojami. Zvejnieki stāv uz nelielas platformiņas laivas galā, balansējot uz vienas kājas, bet ar otru kustina airi, velkot ārā zvejas tīklus. Cits zvejnieks sit pa ūdens virsmu ar garu mietu, tādējādi baidīdamas zivis tīklu virzienā.

_dsf1744

Kad zvejnieki gana vēroti un saule norietējusi, dodamies atpakaļ. Mūs pavada mēness otrpus kalniem, kas rīt būšot pavisam pilns.

2017. gada 10. februāris, 93. diena

Izdevumi:

Naktsmītnes – 6 eur

Proviants – 7 eur

Atrakcijas – 3 eur

Transports – 1 eur

Kopā – 17 eur

Bilance: – 300 eur

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s