Autors: Zane Eniņa

Apmeklē Eiropas dakterus kā vietējais
Domājot par ceļošanu, mūsu domas parasti kavējas pie kalnu skatiem, jūras velšu šķīvjiem, stipras kafijas, senām pilīm, pludmales palmām – katram būs savu patīkamo ainiņu arsenāls. Katrā ziņā nez vai domu klāstā būs slimnīcas palāta, rentgena aparāti un zobārsta sadistiski žilbinošais smaids. Tomēr, no ķibelēm neesam pasargāti ne mājās, ne ceļojumā, tāpēc ir izdomāta tāda... lasīt vairāk
Valkā neko nevalkā!
Šajā strauji augošās zāles un visziedēšanas gadalaikā notiek nemitīga izšķiršanās starp māju un ceļu, praktisko un nepraktisko. Kā vazāsies riņķī, kad ķirbji jāstāda, zāle jāpļauj un malka jāzāģē. Kā nevazāsies, ja aiz katra ceļa pagrieziena gaida klusā daba ar ziedošām ābelēm, ceriņu smarža un pieneņu paklāji – vietām vēl dzelteni, vietām lidojoši balti. Pamatā uzvar... lasīt vairāk
Laiks ir beigt
Nezinu, vai es pamodos tik agri, jo vakar iemiegot nodomāju, ka gribu pamosties agri. Vai tāpēc, ka kaķis laizīja papēdi. Vai tāpēc, ka drīz tā vairs nebūs. Ap manu māju bija neraksturīgs klusums un saule vēl vārtījās pa gultu. Tāpat kā es. Rokas vēl bija tik smagas kā vakar cilātie malkas bluķi, bet domas pēkšņi... lasīt vairāk
Foto, moto, auto un tomāti
Pagalmā ieripo motocikls ar Rumānijas numuru. Silviu atvainojas, ka ļoti slikti runā angliski un, novērtējis manu nomūrējušos stāvokli, piedāvā savu palīdzību. – “Es protu visu”, viņš lauzītā angļu valodā saka, “varu arī saremontēt..”, viņa skatiens apstājas pie tumši zilā auto un var skaidri redzēt, kā smadzenēs tiek meklēts šis vārds angliski. Tas neatrodas, tāpēc teikums... lasīt vairāk
Rainis slimnīcā
“Jums ir tāds Monas Lizas smaids”, saka kungs no slimnīcas ēdamtelpas pretējā galdiņa. Viņš nekādi nevarēja zināt, ka pirms pāris dienām, žaujot veļu, domāju par cilvēku skaistuma relativitāti. Un to, ka tieši šis ikoniskais tēls ienāca prātā kā piemērs. Nevar taču palikt komplimentu parādā. Tad nu šauju pretim, ka šim bārda kā Rainim. “O, Rainis!”,... lasīt vairāk
Krāmējamies Jāņiem pie dabas
Desiņas apēstas, alus izdzerts, dziesmas izdziedātas – laiks līst teltī. Pareizi, pirms gulētiešanas jāiztīra zobi. Sasodīts! Zobu birste, protams, mājās. Nezinu kā jums, bet man tieši šī neģēle piemirstas visbiežāk. Citreiz nākas konstatēt, ka piemirsusies svece, kas mīlīgi izgaismotu vakaru, te uz visu kompāniju vien pāris naži līdzi paķērušies, bet vainagu vijējas gaida rindā uz... lasīt vairāk
Kā pagatavot gultu?
Biju apsēsta ar šo domu kopš atgriešanās Latvijā un ik pa laikam vēroju internetā gultu pagatavošanas receptes. Jāatzīst, ka lielākā daļa šķita diezgan sarežģītas un specifiskus instrumentus paģērošas, tāpēc sāku jau apsvērt gatavas versijas iegādi. Kādu rītu pamodos ar gluži vienkāršu domu – ja nevaru atrast piemērotu ideju, tā jāizdomā. Protams, visi, no koka darbiem... lasīt vairāk
Kad tu brauksi prom?
Vai arī: “Uz kurieni būs tavs nākamais ceļojums?”. Vienu vai otru jautājumu (visbiežāk abus) man pēdējā pusgada laikā ir uzdevuši gandrīz visi satiktie cilvēki. Atļaušos tad ierakstīt atbildi šeit un nākamreiz parunāsim par kaut ko citu. Tātad. Man nav konkrēta ceļošanas plāna. Es nezinu, kad un kur es došos. Un vai vispār došos. Visticamāk, tas... lasīt vairāk
Izdaiļojam ūdeni!
Nezinu kā jums, bet man visai bieži nesanāk dienā izdzert pietiekami daudz ūdens. Zinu, cik ļoti tas vajadzīgs, jo īpaši vasaras karstākajos momentos, bet tāpat nesanāk. Aizmirstas, slinkums, negribas, bet visbiežāk vienkārši nesanāk, bez īpaša iemesla. Nu, lūk. Tā nu esmu pieķērusies šīs lietas labošanai divos veidos. Pirmais. Galvenais triks ir nolikt blakus datoram ūdens... lasīt vairāk
Melleņu un cilvēku godīgums
Pasaule ir daudz labāka, nekā mēs par to domājam. Cilvēki lielākoties ir laipni, izpalīdzīgi un godīgi. Tās ir atziņas no ceļošanas. Bet varbūt tas ir tāds “importa” fenomens? Kā ir ar mums, Latvijas cilvēkiem? Savulaik darbā veicām eksperimentu, aicinot garāmgājējus uzspēlēt seno “cipars vai ģerbonis” spēli. Ja dalībnieku minējums bija pareizs, viņi varēja vienu latu... lasīt vairāk