Autors: Zane Eniņa

Nav obligāti jālasa
Nezinu vai arī šodien ir tāda prakse, bet mūsu laikos uz skolas brīvlaiku iedeva sarakstu, kas saucās „obligātā literatūra”. Esmu Grāmattārps pēc būtības un vasarās (un ne tikai) mana galvenā nodarbe bija lasīšana. Es izlasīju teju visu grāmatplauktu, izņemot tos nosaukumus, kas ietilpa iepriekšminētajā sarakstā. Zaļo zemi es izlasīju aptuveni 3. klasē. Nevis tāpēc, ka... lasīt vairāk
Ja nu kas
Tas man tikai šodien tā saslēdzās. Senāki un ne tik seni notikumi. Līdzīgais un atšķirīgais tajos. Vakar visu dienu biju bērēs, īsti nedomāju par globālākiem notikumiem, par to, kas ar Latviju atgadījās pirms pārdesmit gadiem. Patiesībā biju iegrimusi notikumos, kas sniedzās 1941. gadā un tā radītajās sekās. Bet pirms pārdesmit gadiem mēs braucām ar ģimeni... lasīt vairāk
Sērfings, sērfings, koučsērfings
Man draugi īpašas atklātības brīžos ir atzinušies, ka viņiem nav viegli izturēt manu hipersocializēšanos. Es varu iepazīties, ejot pēc piena, un vairākas stundas nopļāpāt ar tikko satiktu svešinieku. Un justies par to līdz ausīm laimīga. Es ņemu stopētājus. Es uzsāku sarunas ar svešiniekiem autobusā. Es uzticos cilvēkiem. “Koučsērfings (couchsurfing: dīvānu sērfošana, turpmāk tekstā CS) ir... lasīt vairāk
Grumba pierē
Nu jau sēdu lidmašīnā un gaidu, kad beigsies iekāpšanas process un pacelsimies gaisā, lai dotos Stambulas virzienā. Lai nokļūtu lidostā, braucu ar diviem autobusiem. Iekāpjot autobusā Dreiliņos, gāju pie vadītāja, lai nopirktu biļeti. Tā kā sabiedriskso transportu līdz šim izmantoju diezgan reti, zināju, ka biļetes cena, pērkot to kioskā vai pie vadītāja atšķiras, tomēr nebiju... lasīt vairāk
No Rīgas uz Stambulu
Turkish Airlines pamatoti var uzskatīt par vienu no labākajām aviolīnijām Eiropā. Salons un sēdekļi ļoti ērti un neatceros, kad pēdējo reizi divu ar pus stundu lidojumu laikā būtu tikusi pie barošanas – pie tam pasniegtais ēdiens ļoti gards un samērā daudzveidīgs. Paceļoties gaisā, lidmašīna izmet slaiku loku virs Rīgas un, tā kā laiks ir saulains,... lasīt vairāk
Nakts Stambulā
Nolaižamies Stambulā un jau pēc brīža esmu pārpildītā lidostā, kur pasu kontroles rindas čūska savijusies 9 līkumos. Paiet pusstunda, līdz nonāku līdz Turkish Airlines vienīcu birojam, kur satieku vēl divus latviešus. Kopā ar parandžās tītu melnīšu bariņu tiekam aizvesti līdz viesnīcai, vēl pusstunda paiet iereģistrējoties. Numurs gan smalks bez gala, man ir aizdoma, ka šī... lasīt vairāk
No Stambulas uz Losandželosu
Arī šoreiz paceļoties, laiks ir skaidrs, un var ar acīm pavadīt 15 miljonu pilsētu Stambulu. Vietu kājām vienmēr var vēlēties vairāk, bet visādi citādi lidmašīnā ir kruta. Priekšā esošais ekrāns piedāvā teju neizmeļamas izklaides iespējas. Filmu piedāvājums vien ir mērāms simtos, tai skaitā iespējams noskatīties daudzus pavisam nesen izdotus gabalus. Teorētiski pieejams arī wifi, bet... lasīt vairāk
2. diena – kalnā kāpiens Venturā
Ir tā, ka manas bažas ir pilnībā apstiprinājušās un esmu jau iekavējusi ierakstus par divām dienām, bet zeme deg zem kājām, lai dotos tālāk. Tad nu turpmāk mēģināšu šeit salikt vismaz dažas bildes (ja attiecīgā saimnieka interents to ļaus) un dažus atslēgas vārdus, bet tad – kādā brīvākā brīdī šeit vai tad mājās papildināšu tekstus.... lasīt vairāk
3. diena – zobārsts un apmaldīšanās Lasvegasā
Zobārsts ir sarunāts 9.00 no rīta un tieši šai laikā veru Marka privātprakses durvis. Laipna administratore cenšas noskaidrot visu manu iepriekšējo dzīves gājumu, jāaizpilda n-tās blankas. Pēc kāda laika atskan telefona zvans un pēc man uzmestā skatiena saprotu, ka zvana dakteris un prasa vai esmu ieradusies. Meitene atbild apstiprinoši, tad paziņo man, ka dakteris mazliet... lasīt vairāk