Trip: Santjago ceļš 1: Franču ceļš

Šaubas par savām fiziskajām spējām pirms ceļa. Asaras, smiekli, mākoņu kalni un okeāni, sirds sarunas, muskuļu sāpes, tulznas un brīnumi ejot. Nonākot galā – tukša galva un pilna sirds par Ceļā redzēto un pieredzēto. 2013. gada aprīlis – maijs.

Pazuduši kalnos (27. diena: Villafranca Del Bierzo – La Faba)
Rīts sāks ar somu krāmēšanu. Šoreiz tas jādara apdomīgāk, jo esmu nolēmusi pirmo reizi izmantot lielās mugursomas pārsūtīšanas pakalpojumu. Par 4 eiro var nosūtīt savu bagāžu uz nākamo alberģi. Daži šo pakalpojumu izmanto visu laiku. Katrai dienai man tas šķiet pārāk dārgi (citviet jārēķinās par ar 7 – 8 eiro), bet šodien – kad ieplānots... lasīt vairāk
Vāciešu nacionālās īpatības (28. diena: La Faba – Fonfria)
Šorīt ļauju sev gulēt maksimāli ilgi. Pieceļos vēlu, bet tāpat nejūtos izgulējusies. Sakrāmējos, noeju līdz virtuvei un gribu uztaisīt zaļo tēju līdzņemšanai. Vāciete – apkopēja sit pie pulksteņa un stāsta, ka jau esot 8 un tas ir laiks, kad visiem jāpazūd kā divi deviņi. Es ieslēdzu ūdens kannu un piesitu pie sava pulksteņa un saku,... lasīt vairāk
Mākoņu kalnos un okeānā (29. diena: Fonfria – Mamed do Camino)
Tikko izgājusi no alberģes, ienirstu miglā. Esmu startējusi pirms septiņiem, savā iemīļotākajā laikā. Ja izeju tuvāk astoņiem vai pēc, nejūtos tik labi. Man patīk apziņa, ka ap desmitiem, vienpadsmitiem ir noieta vismaz puse plānotā dienas maršruta. Tad var mierīgu sirdi un labi padarīta darba sajūtu iemalkot kafiju un atpūsties. Un, pats galvenais – ja laiks... lasīt vairāk
Ceļa stabiņš – 100 km līdz Santjago (30. diena: Mamed do Camino – Mercadoiro)
Naktsmītnes cenā iekļautas arī brokastis, tāpēc dažādās pamošanās stadijās satiekamies pie brokastu galda. Dažs ir možs no paša rīta, cits samiegtām acīm skatās tieši virsū kafijai, bet prasa, kur ir kafija. Paēdu un velku kājās zābakus, kad no loga mani uzrunā tikko pamodos Holgers. Viņš zinot lielisku vietiņu, kur šonakt jāpaliek. Es laikam sāku uzticēties... lasīt vairāk
Himnas un galda dziesmas ceļā (31. diena: Mercadoiro – Palas de Rei)
Esmu jau gandrīz gatava ceļam, kad no gultas izkāpj arī mana apakšstāva kaimiņiene. Dāņu kundze pieceļas, bet, kad mēģina paspert soli, iebļaujas un līgodamās atkal pieķeras gultai. “Tagad pasakiet kaut ko dāniski – nepieklājīgu un skaļi! Mēs tāpat nesapratīsim”, cenšos kundzi kaut kā uzmundrināt, tad palīdzu viņai tikt līdz vannasistabai. Šodien viņa brauks ar taksi... lasīt vairāk
Zīmodziņš ar kājas protēzi (32. diena: Palas de Rei – Ribadiso)
Esmu sagatavojusies, ka šodien ceļš būs vēl pilnāks kā vakar, tāpēc izbaudu rīta stundas. Pirmie “plastic peregrinos” (citējot Šonu) parādās tikai pēc 9 rītā, kad esmu piestājusi uz pirmo kafiju. Tik agri nolemju pauzēt, jo ieraugu pie viena no galdiņiem sievieti no Austrālijas, ko neesmu sastapusi nedēļas trīs. Pie blakus galdiņa otro reizi ceļā izdzirdu... lasīt vairāk
Lietus un svētais ūdens (33. diena: Ribadiso – Arca)
Šodien visu dienu līst. Lai gan bija jānoiet nedaudz vairāk par 20 km, laiks velkas un kilometri tāpat. Man garām visu dienu iet lietusmēteļos ietinušies ļaudis, izmetot ierasto “Hola” vai “Buen camino” bez īpaša entuziasma. Vienīgi daži pazīstamie, pēc nevērīgā sveiciena atpazīdami mani, pasveicina vēlreiz jau ar smaidu sejā un mazliet aprunājas. Man garām iet... lasīt vairāk