Lietus un svētais ūdens (33. diena: Ribadiso – Arca)

Šodien visu dienu līst. Lai gan bija jānoiet nedaudz vairāk par 20 km, laiks velkas un kilometri tāpat. Man garām visu dienu iet lietusmēteļos ietinušies ļaudis, izmetot ierasto “Hola” vai “Buen camino” bez īpaša entuziasma. Vienīgi daži pazīstamie, pēc nevērīgā sveiciena atpazīdami mani, pasveicina vēlreiz jau ar smaidu sejā un mazliet aprunājas.

Man garām iet kārtējais “lietusmētelis”, bet, kad ieskatāmies viens otram sejā, abi atplaukstam smaidā. Mans austrāļu draugs Endrjū. Viņš pat no pārsteiguma apstājas. Visu dienu esot gājis garām “plastic peregrinos” un es esot pirmā, ko viņš pazīstot. Es arī nebiju cerējusi viņu sastapt, jo dzirdēju no citiem ļaudīm, ka viņš ir krietni aiz muguras. Izrādās, vakar Endrjū pieveicis 37 km, tādējādi panākot pārējos. Es mazliet pielieku soli, Endrjū savu palēnina un kādu gabalu soļojam kopā, un par spīti lietum un garāmbraucošajām mašīnām, pļāpājam par dzīvi.

Atkal jau laba kompānija palīdz pievarēt garlaicīgu ceļa posmu un esam klāt Arca. Es eju uz alberģi, ko mums vakar norezervēja Tims, Endrjū vēl ar dažiem pazīstamajiem dodas naktsmītnes meklējumos. Teju visi citi vakardienas vakariņu biedri jau ir priekšā, tikai Anna ar Šonu vēl ir ceļā. Visa alberģe pārvērtusies par vienu lielu drēbju žāvētavu. Es pievienoju savus slapjos drēbju gabalus (faktiski visu, kas mugurā), pārģērbjos sausā ietērpā un dodos rakstīt. Jā, Anna ar Šonu ierodas tikai septiņos vakarā, jo Šonam arī ar kāju kaut kāda bēda. Cerams, viņš rīt aizklibos līdz Santjago. Man arī viena pakaļkāja mazliet niķojas, bet, kad par šo nedomāju, tad aizmirstas, ka šī tāda īpaša.

Kamēr es foajē klabinu tekstus, apsveicināties ar visiem ienāk Holgers. Viņš man arī pastāsta, ka šovakar pusastoņos būšot mise. Esmu uz vienu bijusi sākumā, uz vienu pa vidu, nu labi – aiziešu uz vēl vienu – par godu ceļa noslēgumam. No ceremonijas, kā parasti, neko daudz nesaprotu – baznīcas padarīšanas nav mana stiprā puse, plus jāņem vērā, ka viss notiek spāniski. No visa pasākuma man visvairāk patīk divi momenti – brīdis, kad jāsarokojas ar blakusesošajiem, un skats, kā mācītājs pēc vīna izdzeršanas izslauka biķeri. Ja mācītājs ir pilnīgs atturībnieks, nez kā tiek risināts jautājums?

Mises beigās pie altāra tiek aicināti visi svētceļnieki, lai saņemtu svētību. Tā kā esam diezgan maz, mācītājs katram apvaicājas – no kurienes esi? Visiem viņš māj ar galvu, bet, kas es pasaku Lettonia, viņš pārprasa vēlreiz un tad uzdod vienu no jautājumiem, kuru es ceļojot esmu dzirdējusi visbiežāk:
– “Kādā valodā jūs Latvijā runājat?”
– “Latviski”, korī atbild divas man blakus stāvošās spānietes, man pat nav mute jādzesē.

Mācītājs vainīgi paskatās un kompensācijai uzgāž man dubultu svētā ūdens devu. Tā kā esmu jau slapja no lietus, tad tas neko daudz nemaina.

Pēc pasākuma aizeju arī uz otru vācieša rekomendēto vietu – astoņkājotavu – vietu, kas specializējas uz astoņkāju pagatavošanu. Budžetam jau vairākas dienas “braucu pāri”, bet tā kā kopējā bilance ir pozitīva, viss ir ok. Un, kaut kā gribas sevi pēdējā laikā palutināt. Vispār ir tā, ka, lai arī ķermenis ir pielāgojies notiekošajam, pārņem tāds vispārējs, akumulējies nogurums. Pat brašie puiši, pēc ierašanās alberģē, ir pasākuši gulēt diendusu un sūdzas par hronisku sagurumu. Dodos gulēt es arī. Rīt – grand finale!

10 – nakšņošana
25,80 – proviants (4,80 brokastis + 4,20 pusdienas + 5,80 pārtika veikalā + 11 vakariņas)
Kopā: 35,80
Bilance: + 23,50

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s