Kategorijas: Dzīve

Dziju, dzīves un cilvēku košums Auļukalnā
“Re, cik smuka zampa”, pašķiebusi vienu no katliem ar tumši brūno riekstkoka novārījumu, priecājas dziju krāsošanas meistardarbnīcas vadītāja Anete Karlsone. Citā katlā kūp sīpolu mizu novārījums, citā mirkst dzelteno ilzīšu galvas, vēl citā – sarkanais āboliņš, goblapu spireja, meža zirdzene jeb pūķu gārsa – Auļukalna vietējie augi, kuru daudzums apkaimē tā vien “uzprasījies” uz dziju... lasīt vairāk
Svētku pēdas
Mēs sēžam aplī ar saviem cilvēkiem – pazīstamām un neredzētām sejām. Neviļus sanācis apsēsties ar skatu uz rietošo sauli un varam to pavadīt ne vien ar dainām, bet arī skatienu. Ineses skaņā balss un kokle rāmi ved cauri rudzu laukiem, vij ap mums un ozoliem vārdu aizsardzības jostas, noskalotas pateicības rasā. Dainu meditācijas beigās visi... lasīt vairāk
Impulsu spēks
Mēs katru dienu pieskaramies cits cita dzīvei – tiekoties, sarunājoties, sadarbojoties, vienkārši esot. Mūsu dzīvības putekļi virpuļo saules pielietā kosmosa istabā un citreiz mēs saķepam pavisam kopā ar otru, citreiz sagrūžamies un atlecam pilnā spēkā, citreiz novirpuļojam viens otram garām nepieskaroties, tomēr pieskaroties. (Un vēl gadās, kad mūs visus kaut kur aizpūš lielais likteņa putekļu... lasīt vairāk
Melnā starp krāsainajām
“Šī ir melna pasaka. Šī ir tik melna pasaka, ka nekā nevar redzēt. Tajā kaut kas ir, bet nevar redzēt. Aizveriet acis, vēl aizsieniet ar melnu lakatu — un tagad jūs saprotat, cik tajā tumšs? Nekā nevar redzēt. Var tikai ar rokām taustīties. Tumšs kā ellē, vai ne? Šī pasaka jau arī notiek ellē. Sataustījāt... lasīt vairāk
Viedokļu rasisms
Iedomājieties, cik garlaicīga būtu dzīve un cik vienmuļa pasaule, kura būtu vienāda. Pļavās ziedētu tikai krēzijas un skraidītu persiļuki, debesīs vienmēr spīdētu breiklīze, mājas būtu ļāvas ar lāgu jumtu, jūs katru dienu ēstu klēzes un visi cilvēki runātu zerbuāņu valodā. Aizvietojiet šos neko neizsakošos vārdus ar jums zināmiem, pat vismīļākajiem ēdieniem, puķēm, zvēriem, valodām –... lasīt vairāk
Divi vientulības mēneši
Es nezinu par 100 gadiem vai īsāku laiku, esot pilnīgā vientulībā, bet tikko pagājušie divi mēneši bija pirmie un, ļoti ceru, pēdējie manā mūžā, kad tik ilgu laiku biju savdabīgā vienatnē. Par pilnīgu vientuļās salas analogu šo vienatni uzskatīt nevarēja – brīvdienās pie manis mēdza atbraukt daži tuvi cilvēki, ar kuriem tikos ārā un pa... lasīt vairāk
Pašizolācija ir beigusies! Lai dzīvo pašizolācija!
Šodien ir četrpadsmitā diena, kopš atgriezos no Vācijas, Portugāles un Spānijas. Šī brīža pašsajūta ļauj cerēt, ka no šī brauciena esmu atvedusi tikai iespaidus un atmiņas, nevis Paši Zināt Ko. Brauciens bija gana dīvains, joprojām nevaru saņemties ierakstam par pēdējo posmu Vācijā, piedevām no šodienas skatu punkta viss izskatās pavisam citādāk. Patiesībā tā izskatās arī... lasīt vairāk
#paliecmājās
Šķiet, sen pasaule nav pieredzējusi tik koncentrētu uzmanību uz kādu tēmu, kā tas šobrīd notiek saistībā ar vīrusu Covid-19. No iesmiešanas par tēmu pāris nedēļu garumā līdz ārkārtas stāvokļa izsludināšanai valstī pirms neilga brīža šodien. Vairāku iemeslu dēļ šo jautājumu uztveru personīgi, tāpēc vēlējos padalīties ar pārdomām un ieteikumiem, varbūt ietekmējot kāda domas un rīcību.... lasīt vairāk
Kad komunikācijas ir par daudz
Komunikācija ir svarīga. Visā mūsu dzīves garumā, platumā un dziļumā. Tā var atnest sieku prieka un tikpat daudz pārpratumu. Gribu “par to parunāt”, jo komunikācija ļoti tieši ietekmē mūsu dzīves dārgāko resursu – laiku. Svarīgākais komunikācijā parasti ir saturs, bet arī formai ir nozīme – šoreiz vairāk tieši par to. No mūsu bērnības, kad attālinātās... lasīt vairāk
2019. prieks un pēdas
Mans 2019. gads ir bijis bagāts, kopumā labs. Arī grūts un mācībām pilns. Daļu no kreņķiem sagādājuši apkārtējie cilvēki, viņu dzīves līkloči, no kuriem daži aizvijušies aiz šīs dzīves, par daļu parūpējies mans prāts un ķermenis, daļu – apkārtējie notikumi, piemēram, ceļu būve. Nozīmīgākā mācība, kuru paņemšu pāri gadu slieksnim, ir lielāka uzmanības pievēršana sev... lasīt vairāk