Trip: Dienvidamerikas piedzīvojums

Ir mans garākais ceļojums un prombūtne no Latvijas – 389 dienas. Prom devos 2014. gada 2. novembrī, bet mājās atgriezos 2015. gada 26. novembrī. Ceļojums iesākās Ekvadorā, tad virzījās uz Peru, pēc tam sekoja Lieldienu sala, tad Čīle un Argentīna, pēc tam Antarktīda, tad atkal Argentīna, Urugvaja, atkal Argentīna, Paragvaja, Bolīvija, Peru un – lidojums uz Ņujorku, lai dotos uz Monreālu pie Rafaēla, ar kuru veicām pārbraucienu ar auto līdz Aļaskai un atpakaļ (kas atspoguļots atsevišķā piedzīvojumā).

No Lieldienu salas uz Santjago
Stāsti 6 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pēc dažām stundām miega slienos augšā un sāku kravāt somu, pavisam drīz man jābūt lidostā. Apsveru domu pirms aizbraukšanas aiziet līdz Eliasam un atvadīties, galu galā visa nedēļa jau bija lieliska, negribas šķirties ar nejauku sajūtu. „Vai tu plāno atvadīties no viņa?”, kā lasot manas domas, prasa Hopija. Nav, protams, zvanīts, ka šis ir mājās... lasīt vairāk
Kafija ar kājām, Pinočets un dejas
Stāsti 6 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ēdot brokastis, sameklēju internetā lētāku hosteli, kas atrodas pāris kvartālu attālumā. Kaučsērfingā esmu saņēmusi laipnu, bet noraidošu atbildi. Jaunā hosteļa recepcijā strādā meitene no Polijas, rezultātā, pirms tikt pie istabas, mēs pavadām pusstundu klačojoties. Tad tieku savā istabā un internetā, kādu brīdi laukā nelienu. Dienas vidū eju uz centru, lai iepazītu pilsētu ar „free walking... lasīt vairāk
Latviete un Megija no kaimiņu mājas
Stāsti 7 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta (labi, pusdienlaikā) pamostos un ieskatos internetā. Kaučsērfingā diemžēl gaida vēl viens atteikums. Labi, trīs lietas labas lietas, pamēģināšu aizsūtīt vēl pēdējo pieprasījumu – ja akceptēs, priecāšos, ja nē – vairāk šai pilsētā nemeklēšu. Tavu brīnumu, minūtes piecas pēc pieprasījuma nosūtīšanas, saņemu pozitīvu atbildi. Tieku pie atrašanās vietas instrukcijām un, izpētījusi tās, sāku smieties.... lasīt vairāk
Muzeji un saulriets uz jumta
Stāsti 7 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šodien ārā ir teju + 40 grādi, neciešams karstums. Centrālā skvēra strūklakā sīkie spurdz pa ūdeni, kāda parka ūdens tilpnē bērniem pievienojušies arī pieaugušie. Es no karstuma cenšos glābties muzejos – esmu izdomājusi, ka šī būs muzeju diena. Papildus bonuss šai doma ir fakts, ka šodien ir svētdiena un ieeja vairumā muzeju ir bez maksas.... lasīt vairāk
Kalns un slēpņi
Stāsti 7 janvāris, 2015 Viens komentārs
Šodien dodos aplūkot vēl vienu tūristu „must see” vietu – San Cristobal kalnu. Funikulieris šodien nestrādā, mani augšā uzvizina autobuss. Varētu jau kāpt, bet atkal ir tik karsti, ka sviedri tek pat mierīgi stāvot uz vietas. Sākumā apciemoju jaunavas Marijas statueti, kas noraugās uz Santjago pilsētu, pabāžu degunu nelielā baznīciņā. Tur kastītē stāv lūgšanu lapiņas... lasīt vairāk
Nav mana diena
Stāsti 7 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta mani apciemojušas nelielas galvassāpes, tādas, kas vēsta par vīrusa atrašanos dažu metru attālumā. Megija man iedod kaut kādas zāles. Parasti mājās, ja vien tas iespējams, cenšos izvairīties no tablešu rīšanas, bet ceļojot ļoti negribas saslimt, tāpēc paklausīgi apēdu vienu šaibu. Izmantoju iespēju arī izmazgāt visu savu apģērbu kolekciju, Megijas mājas pagrabstāvā ir veļasmašīnas,... lasīt vairāk
Pilsēta ar neķemmētiem matiem
Stāsti 8 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Valparaiso, cik absurda tu esi… tu neesi izķemmējusi matus, tev nekad nav bijis laika apģērbties, dzīve tevi vienmēr ir pārsteigusi”, ar šo vienā no iepriekšējiem ierakstiem minētā čīliešu dzejnieka Pablo Nerudas citātu Lonely Planet iesāk iepazīstināšanu ar Valparaiso pilsētu, kurā šobrīd esmu piestājusi. Valparaiso iespējams apmeklēt arī slavenā dzejnieka māju, kur tagad iekārtots muzejs, bet,... lasīt vairāk
Lai dzīvo spalvainas sievietes!
Stāsti 9 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Paēdusi brokastis un izrakstījusies no viesnīcas skrienu uz Valparaiso centru – gribu paspēt uz „free walking tour”, kas sākas pusvienpadsmitos. Šajā laikā gan tikai izeju no viesnīcas, bet paredzu, ka šīs, tāpat kā pārējo pastaigu sākums, krietni kavēsies. Tā arī ir – skvērā mīņājas neliels ļaužu pulciņš un, apvaicājusies, vai esmu nonākusi pareizā vietā, pievienojos... lasīt vairāk
Atrast Mario un pelašķus
Stāsti 10 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Ap astoņiem rītā ieripojam Pukonas pilsētā. Noskaidroju, no kurienes attiet mans nākamais autobuss (protams, no citas autobusu stacijas) un eju uz turieni. Tur man pastāsta, ka mani interesējošais autobuss būšot desmitos. Lieliski – tieši stunda kafijai un internetam. Kad desmitos mans autobuss neatbrauc, sāku interesēties par tā atiešanas laiku atkārtoti, izrādās šeit pat ir autobusu... lasīt vairāk
Mapuče svētki pa gabalu
Stāsti 13 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Šejienes gailis prot uzvesties un sāk bļaustīties pie durvīm tikai pusdesmitos. Varbūt vienkārši neesmu šo dzirdējusi – pēc iepriekšējās, autobusā pavadītās nakts, šonakt gulēju kā nosista. Pārējie jau ietur brokastis, es pievienojos. Vēl gremoju avokado maizes, kad Boramī saka, ka šie braukšot ar vienu no strādniekiem skatīties, kā viņš gāž kokus. „Brauciet vien, šo procesu... lasīt vairāk