Place: Latvia

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca: torņa vieglums un zvanu spēks
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā mani un ceļabiedru sagaida baznīcas valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva. Ir svētdiena un baznīcā jūtama pirms dievkalpojuma rosība – vingrinās vijolniece, tiek aizdegtas sveces, mācītājs riktē ne vien ierastos ceremonijas priekšmetus, bet arī datoru un kameru, lai dievkalpojumā draudze var piedalīties arī attālināti. Kamēr vēl nav sācies dievkalpojums, apskatām telpas netālu no... lasīt vairāk
Jāņu gaisma, gaiss un negaiss
Tā bija viena no tām ziemas dienām, kad vakara saule vēlīgi apspīdēja apsnigušos pakalnus, egļu zari līka no sniega rotas un ceļš bija piemērots braukšanai ar džipu, nevis mūsu auto. Līdz Zalānu ģimenes mājvietas durvīm neriskējam braukt, atstājām auto iebraukto risu malā un devāmies pie Dainas dzert tēju. Iekšā kurējās krāsns un bija tik patīkami... lasīt vairāk
Latgales noskaņas
Pagājušajā nedēļas nogalē braucām ceļojumā uz Latgali, kur pēdējos gados nebija sanācis būt. Šī ciemošanās atšķīrās ar to, ka pandēmijas iespaidā nesatikāmies ar cilvēkiem, bet ļāvāmies ceļiem, takām, ainavām, ēkām un noskaņām. Uzgrauzām sasalušas dzērvenes Andrupenes purva takā, vērāmies uz latvāņu laukiem un Ežezera salām pie Jaundomes muižas,  Rāznas tālēm no Zosnas muižas aizvēja, apbrīnojām... lasīt vairāk
Kolka – Vaide: pretvējš, krupis un Ēriks
Stāvu Rīgas autoostā un drebinādamās gaidu autobusu. Apkārt valda rīta rosība, autobusi piebrauc un aizbrauc, cilvēki pārvietojas raitā solī savās gaitās vai lēnām staigā šurpu turpu, pūtinādami kājas kāda garāka brauciena pauzē. 7:20 pie 4. platformas pieripo divstāvīgs dzeltens autobuss. Nez kāpēc savā prātā biju iedomājusies, ka ceļš līdz Kolkai būs jāmēro mikroautobusā, kādā pēdējās... lasīt vairāk
Kolka – Melnsils: atsaukties impulsiem
No rīta, stumjot aiz vaiga tikko ceptu omleti, mēģinu Ērikam pastāstīt sapnī redzēto. Tur kāda sieviete bija izdomājusi inovatīvu ēdienu gatavošanas un pasniegšanas stilu – kapsulas ēdienkarti. Tas nozīmē, ka piedāvājumā ir noteikti pamatprodukti, kuriem tiek pieskaņoti papildprodukti ar saskanīgiem garšas akcentiem. Sapnī tas izklausījās tik ģeniāli, bet tagad, atstāstot ideju brokastu galdabiedram, ģenialitāti vairs... lasīt vairāk
Kurzemīte ratiņkrēslā
Jāceļas pēc dažām stundām – piecos. Mans ķermenis Eduarda joku par to, ka tad jau nav vērts vispār iet gulēt, ir uztvēris pavisam nopietni. Pulkstenis ir divi naktī un es joprojām neesmu aizmigusi. Tomēr piecos, kad zvana modinātājs, iztrūkstos no sapņa – vismaz dažas stundas gulētas ir. Uztaisu kafiju un drebinādamies rāpjos auto, kura panelī... lasīt vairāk
Dziesmusvētki: nāk pretim mūsējie
Iekāpjot tramvajā pie Alfas, priekšā redzams jau krietns ļaužu pulciņš tautastērpos, kas, tāpat kā mēs, dodas uz Rīgas centru. Apsēžamies, un es šoreiz nevis skatos pa logu vai telefona ekrānā, bet vēroju Dziesmusvētku dalībniekus. Kādam vēl tiek siets ap kaklu lakatiņš, kāds piekārto tērpu, bet vairums sarunājas par ikdienišķo, cik nu var dzirdēt. Pēc dažām... lasīt vairāk
Vasaras stāsti: debesu micēlijs
Šorīt pirmo reizi pamodāmies jaunajā mājā. Tas nekas, ka vēl nedaudz smird pēc krāsas, pie griestiem šūpojas spuldzīte bez ietvara un priekšā vēl gana garš darbu saraksts, lai māju sauktu par pilnībā pabeigtu. Lai patiesi izbaudītu šo rītu, aiz loga plosās vējš ar ieslīpu lietu, kas mūsu šķūnīšbūdiņā, kurā nakšņojām iepriekšējos trīs gadus, bieži rezultējās... lasīt vairāk
Mācīties rakstīt (un ne tikai) Liepājā
Viss krājas kaudzē. Grāmatas, kuras vajag izlasīt. Grāmatas, kuras gribas izlasīt. Aizgājušās vasaras stāsti. Tikko uzceltās un teju pabeigtās mājas tapšanas triloģija. Iesāktie projekti. Spožās un nogurušās domas. No zemes izvilkti burkāni. Netīrie trauki. Sarīvētie kāposti, kuriem jāpārtop skābētajos. Nožēla un skumjas. Lapas, kas vēl nav pērnās. Lapas ar lekciju pierakstiem. Tādu esmu satikusi šo... lasīt vairāk