Place: China

No rīta viss rit kā pa diedziņu – atvados no hosteļa un saņemu atpakaļ depozītnaudiņu (tās šeit parasti ir 50 – 100 juaņas). Atkal jau jāsaka, ka hostelis bija lielisks – pašā vecpilsētas centrā, ar gultasveļu, salīdzinoši ātru internetu un angliski runājošu, izpalīdzīgu personālu. Un tas viss – par 6 eiro diennaktī. Arī satiksmes autobuss... lasīt vairāk

Cēlā doma celties agri no rīta un jau pirmajā dienā doties uz netālo Akmens mežu no rīta vairs neliekas tik laba. Ir svētdiena, tur noteikti būs pārāk daudz cilvēku. Ir tik viegli atrast argumentus, lai vēl pagulētu. To arī daru – izguļos. Pamodusies un veikusi rīta rituālus, nolemju izmazgāt drēbes – atkal jau nav nekā... lasīt vairāk

Kaut kam par godu, šodien Ķīnā ir brīvdiena. Tas nozīmē, ka Kristīnai šodien nav skola (viņa mācās ķīniešu valodu, lai tiktu pie studentu vīzas) un arī darba meklējumi nenotiks. Mēs varam doties turpināt iepazīt Kuņminu. Pēc sātīgām brokastpusdienām, sēžamies autobusā un braucam uz Bambusu templi, kas atrodas pilsētas pievārtē. Ir jāpārsēžas vēl vienā minibusā, kas... lasīt vairāk

Pēc vakardienas Kuņminas slavenāko bāru tūres un futbola čempionāta, rīts atnāk saguris. Kamēr, kamēr – ir pusviens. Pārprasu hosteļa recepcijā, kā tikt uz Akmens mežu. Visi kā viens apgalvo, ka esot par vēlu doties uz turieni. Nu štrunts, vismaz mēģināšu. Sākumā jābrauc ar satiksmes autobusu, pēc tam ar vēl vienu, beigās jāpārsēžas starppilsētas autobusā. Visus... lasīt vairāk

No rīta sakrāmējos, izčekojos un atvados no Kristīnas. Pateicoties viņai, man dažās dienās izdevies iepazīt Kuņminu ne tikai no tūrista pozīcijām. Vai nu dēl Kristīnas mācēšanas pasūtīt ēdienu un vietu zināšanas, vai tāpēc, ka ēdiens Juņnaņas provincē ir gardāks, ķīniešu virtuve manās acīs lēnām sāk reabilitēties – pēdējās dienas esmu baudījusi ļoti gardas maltītes. Vilciena... lasīt vairāk

Īsi pēc septiņiem hosteļa Mama Naxi saimniece pavada mani un Čongu uz autobusu, kas mūs nogādās Tīģera lēciena aizas pārgājiena sākumpunktā. Iekāpju autobusā, eju uz beigu galu un tad pārsteigumā iesaucos: “Nē, nevar būt!” “Var, var Ķīna taču ir maza”, smejas jauniešu pāris no Zviedrijas, ar kuriem kopā ņēmām taksi no Kuņminas lidostas. Iepazīstinu viņus... lasīt vairāk

Pieceļos pēc sešiem rītā un jau pirms septiņiem pirmā izeju uz ceļa. Šodien nav nekādas vēlmes klīst apkārt pašā svelmes vidū. Lai arī vakar biju pamatīgi ieziedusies ar pretiedeguma krēmu, kakls dažās vietās ir krāšņs. Izbaudu rīta pastaigu pēc pilnas programmas. Lai arī skati ir elpu aizraujoši, pārāk apkārt blisināties nevar. Takai, kas vijas gar... lasīt vairāk

No rīta mūs iesēdina busā un ved prom no pilsētas. Skats, kas paveras uz kalniem no ceļa, ir vairāk kā varens. Tīģera aizas kalni, salīdzinājumā ar šiem, ir tādi kalna bērniņi. Cīņa šeit notiek starp kalniem un cilvēkiem. Cilvēks drupina kalnus, laužot ceļus, būvējot ēkas, bet kalni laiku pa laikam nober uz cilvēka radīto krietnu... lasīt vairāk

Centrā mūs sagaida septiņvietīgs busiņš un kopā ar jauniepazītajiem ķīniešiem dodamies vienas dienas pārgājienā. Brīdi braukuši pa šoseju, nogriežamies kādā lauku neceļā un braucam (kratāmies un zvārojamies) krietnu stundu. Vienīgā civilizācija, ko var novērot pa ceļam, ir mazas koka būdiņas, kas man atgādina kūtis. Kad prasu, kādi lopi tur dzīvo, saņemu atbildi, ka visādi, tai... lasīt vairāk

Šodien beidzot ir slinkā diena – noguļu līdz 12. Pēdējo dienu pārgājieni ir pamatīgi nomocījuši mūsu ķermeņus. Es šovakar lidoju uz Čendu, bet Čongs pēc pāris dienām dodas uz Tibetu. Man viņš jau pietrūkst. Paēduši kopīgu branču, dodamies katrs savā virzienā – es apskatīt tempļus, viņš nopirkt autobusa biļetes. Čonga klātbūtne mani bija pasargājusi no... lasīt vairāk