Šorīt pieceļos ap 10, brokastu terase ir aizdomīgi tukša un kad vaicāju meitenei, vai atkal esmu pēdējā, viņa smaidot māj ar galvu: “Ultima, ultima”. Eh, čaklie tūristi! Pēc brīža pie apvāršņa parādās dons Lučiāno un poliete, tiekam skaidrībā ar naudas jautājumiem, tad itāļu kungs mūs aicina pulkstens vienos uz pusdienām – būšot garda zivs. Mēs... lasīt vairāk
Kategorija: Stāsti
Atkal ceļā mēs :)
Par spīti dullajai vakardienai pamostos septiņos no rīta. Teju ar varu piespiežu sevi palikt gultā un tomēr iemiegu. Ap desmitiem sākas pretējais efekts, negribu celties. Tā kā brokastis esot līdz pusvienpadsmitiem, tad manī cīnās vēlme ēst ar vēlmi vēl pagulēt. Pēdējā uzvar un nošņācu līdz 12. Tā kā ceļojumu birojs veras vaļā pēc stundas, nolemju... lasīt vairāk
Es atveru acis tieši brīdī, kad Laura dodas laukā pa durvīm. Viņa uz mani paskatās, pasmaida un atvadās. Viņai paziņas piedāvājuši bez maksas palikt apartamentos Sal salā un viņa dodas uz turieni. Aizveru acis un cenšos aizmigt, bet nesekmīgi. Aizeju līdz vannasistabai, un tur ieraugu elektrisko zobubirsti. Visticamāk, tā pieder Laurai un nesos pa kāpnēm... lasīt vairāk
Izkāpjam no lidmašīnas un mūs apņem siltums, ārā ir vismaz + 25 grādi. Pēc drebināšanās Londonā tas ir tik patīkami. Mazajā Boavistas lidostā par 25 eiro tiekam pie vīzas, izejam pasu kontroli un dodamies uz uzgaidāmo zāli, kur man jābūt pretī kādam no viesnīcas. Laimīgā kārtā esmu aizmirsusi kā sauc manu viesnīcu. Ceru, ka sagaidītāji... lasīt vairāk
Biju patiešām nodomājusi pavadīt mierīgu decembri Latvijā. Un tad ieraudzīju Feisbukā Reiņa paziņojumu, ka, tā kā viņš pats netiek, tad neizmantotas paliek četras aviobiļetes uz Kaboverdi, ja kāds vēlas, lūdzu sakiet, atdošot. Tikai jālido no Londonas. Daudz nedomājusi nodibinu draudzību ar Reini Feisbukā un nosūtu jautājumu vai biļetes vēl pieejamas. Gandrīz vai cerēju, ka viņš... lasīt vairāk
Pieturzīmi beigās varat pielikt paši. Derēs gan izsaukuma zīme (pat vairākas), gan jautājuma zīme, gan abas kopā, gan punkts, gan daudzpunkti, kā nopūšoties. Ņujorka ir kā putukrējuma torte (vai jebkas cits subjektīvi garšīgs). Sākumā tu izbaudi katru kumosu un garšas niansi, tad tev šķiet, ka pietiek, bet tu neproti apstāties. Un tad tev gribas vemt,... lasīt vairāk
