Kategorija: Stāsti

Jo ilgāks laiks paiet kopš ienākšanas dienas Santjago, jo vairāk man šķiet, ka to neaprakstīšu. Nezinu. Kopš tās dienas patiesībā negribas rakstīt. Ļoti dīvaina sajūta. Gan pāries. Vispār viss šis laiks kopš Santjago līdz šodienai – nonākšanai zemes malā Fisterā, ir bijis bezgala dīvains. Es iegāju Santjago pēc atbildēm, bet iznācu ar vēl vairāk jautājumiem.... lasīt vairāk

lasīt vairāk

lasīt vairāk

Šodien visu dienu līst. Lai gan bija jānoiet nedaudz vairāk par 20 km, laiks velkas un kilometri tāpat. Man garām visu dienu iet lietusmēteļos ietinušies ļaudis, izmetot ierasto “Hola” vai “Buen camino” bez īpaša entuziasma. Vienīgi daži pazīstamie, pēc nevērīgā sveiciena atpazīdami mani, pasveicina vēlreiz jau ar smaidu sejā un mazliet aprunājas. Man garām iet... lasīt vairāk

Esmu sagatavojusies, ka šodien ceļš būs vēl pilnāks kā vakar, tāpēc izbaudu rīta stundas. Pirmie “plastic peregrinos” (citējot Šonu) parādās tikai pēc 9 rītā, kad esmu piestājusi uz pirmo kafiju. Tik agri nolemju pauzēt, jo ieraugu pie viena no galdiņiem sievieti no Austrālijas, ko neesmu sastapusi nedēļas trīs. Pie blakus galdiņa otro reizi ceļā izdzirdu... lasīt vairāk

Esmu jau gandrīz gatava ceļam, kad no gultas izkāpj arī mana apakšstāva kaimiņiene. Dāņu kundze pieceļas, bet, kad mēģina paspert soli, iebļaujas un līgodamās atkal pieķeras gultai. “Tagad pasakiet kaut ko dāniski – nepieklājīgu un skaļi! Mēs tāpat nesapratīsim”, cenšos kundzi kaut kā uzmundrināt, tad palīdzu viņai tikt līdz vannasistabai. Šodien viņa brauks ar taksi... lasīt vairāk

Naktsmītnes cenā iekļautas arī brokastis, tāpēc dažādās pamošanās stadijās satiekamies pie brokastu galda. Dažs ir možs no paša rīta, cits samiegtām acīm skatās tieši virsū kafijai, bet prasa, kur ir kafija. Paēdu un velku kājās zābakus, kad no loga mani uzrunā tikko pamodos Holgers. Viņš zinot lielisku vietiņu, kur šonakt jāpaliek. Es laikam sāku uzticēties... lasīt vairāk