Es paskatos pulkstenī – ir 17:23 – un,stāvot šosejas malā pie savas mājas iebrauktuves, paceļu labo roku. Kreisajā es turu kartona mapes vākus uz kuras uzšņāpts uzraksts “Rīga”. It kā jau skaidrs, ka šajā posmā stopējošie pamatā vēlas nonākt Rīgā, bet man kā šoferim vienmēr patikušas stopētāju planšetes – skaidrības labad. Lēmums stopēt, nevis mērot... lasīt vairāk
Kategorija: Ceļā
Ko tu teiktu, ja tevi uzrunātu džeks (diezgan daiļš pēc vaiga un ar smadzenēm zem blondā matu ērkuļa) un piedāvātu apprecēties, lai burtiski uzreiz dotos uz kādu zemes nostūri, kuru pēc iespējas mazāk skārusi civilizācija? Pavadīt dienas bambusu birzīs, ēdot mango augļus, plunčājoties dabīgā akmens baseinā un tamlīdzīgi. Pirmajā brīdī izklausās valdzinoši, it īpaši, ja... lasīt vairāk
Mēs sēžam Tomteres sieviešu adīšanas vakarā – viņas sanāk kopā reizi nedēļā – ceturtdienās. Apmainās ar padomiem un rakstiem, dzer tēju, uzkož kādu gardumu – īsāk sakot, vakarē. Tā aizrāvušās ar adīšanu, ka pērn uzcakojušas kokam, kas aug pie kluba namdurvīm, krāšņu „mēteli”, ar to tiekot vietēja mēroga ziņās. Arī šovakar viss notiek kā ierasts,... lasīt vairāk
Drīz jau būs divi gadi kā mans labākais drudziņš (ar u) dzīvo Norvēģijā, Oslo pievārtē. Labs iemesls laiku pa laikam aizbraukt uz šo ziemeļzemi. Ryanair lētie lidojumi arī nav mazsvarīgs faktors – uz Oslo var aizlidot lētāk nekā paēst smalkas vakariņas Rīgā. Protams, kad nokļūsti pie troļļiem, viņiem vairs nevajag pasaku tēlus, lai nobiedētu ciemiņus... lasīt vairāk
Ciemos atbraucis viens trollis un, mazliet izklaidējot viņu, mazliet pašiem par prieku, šodien izmetām lociņu pa Vidzemes ārēm un sameklējām dažus geokešus. Ārzemēs esot, pati labprāt apskatu „ārpus tūrisma takām” esošus objektus, tāpēc arī savus ārvalstu viesus diezgan bieži vedam uz tādām vietām kā netālu esošā Murjāņu koka kamaniņu trase – nez vai pasaulē kas... lasīt vairāk
Jo tālāk rit nedēļa, jo vairāk lieliskās brīvdienu atmiņas aizklāj ikdienas darbīgās domas un iespējamība, ka kādreiz dalīšos ar Jums savā īsajā izskrējienā uz Igaunijas salām, krietni sarūk. Tad nu lai būtu – labāk īsāk, nekā nemaz! Mani draugi Igaunijas salu izpētei veltīja visu pagājušo nedēļu, bet man no darba izdevās aizmukt vien piektdienas pēcpusdienā,... lasīt vairāk
Braucu pa kārtējo nevalstiskas nozīmes ceļu, pagriežu galvu pa labi un strauji nobremzēju. Lecu laukā un ķeru gaismu. Kamēr raugos fotoaparātā, sadzirdu, ka te kāds spēlē klusos telefonus. Mākoņi kaut ko pačukstēt vējam, tas to tālāk vēsta pusbriedušajām vārpām. Tās to čukst atpakaļ debesīs, bet visas reizē, tāpēc neko nevar saprast. Mākoņi smejas un aiziet... lasīt vairāk
Lai arī esam piecēlušies agri, nedaudz pēc 4, rīts jau ir pamodies. Gaisma ir aususi, vējš zēģelē, Aleksandrs rosoties samulsinājis pirmās cikādes, kas žāvādamās dveš savus pirmos rīta čirkstienus. Ātri savīksušies ceļam, sākām kāpt augšup. Jau iepriekš zinājām, ka tāds īsts saullēkts mums nespīd, jo saule lec otrpus kalnu grēdai, bet tāpat rīta gaisma virs... lasīt vairāk
Nu jau pāris dienas kā esmu mājās. Domas lēnām sliecas citu darbu un nedarbu virzienā, ne tik daudz Krimas pēdējo dienu piedzīvojumos. Tomēr. Esmu novērojusi, ka manu ceļojumu beigu brīži parasti ir vispiesātinātākie un foršākie, līdz ar to nepaliek laika to aprakstīšanai un attiecīgi tie visbiežāk paliek vien manās atmiņās. Viss jau būtu labi, ja... lasīt vairāk
“Šodien gan saulīte pa zemes virsu staigā”, pabāžu galvu pa durvīm un nopriecājos. Ielieku somā pretiedeguma krēmu, trīs litrus ūdens, nu labi, lai būtu – pēc ilgākām pārdomām iemetu arī vieglu džemperīti. Ja nu tur kalnos kāds vējš uzpūš. Rihards šodien paliks pilsētā, bet es ar funikulieri braukšu augšā kalnos un veikšu Lielo pastaigu. Līdz... lasīt vairāk
