Saloniku palikšanas vieta arī ir neslikta. Mūsu hostu ģimenei pieder vesela daudzstāvu dzīvojamā ēka netālu no pilsētas centra. Mums tiek ierādīts vienistabas apartaments ceturtajā stāvā. Smukākā tā daļa ir milzīga jumta terase ar zaļumiem. Par spīti tam, ka esam ieradušies visai vēlu, jo ieturējām vakariņas pilsētā, ģimene vēlas ar mums pakomunicēt. Ģimeni veido divi dēli... lasīt vairāk
Kategorija: Ceļā
“Tātad, esam noskaidrojuši, es esmu Indiana Džonss”, – saka mūsu namatēvs Vladimirs. Lai arī studējis psiholoģiju, ekonomiku un vēl sazin ko, viņš naudu pelna ar murķeļu un citu sēņu, kā arī ogu lasīšanu, medību suņu trenēšanu, bet ikdienas iztikšanai daudz medī un makšķerē. – “Un ko darāt jūs?” – “Office work, office work, office work,... lasīt vairāk
Netālu no Tirānas klints galotnē slejas senas pils drupas ar vienu tornīti, kurā iekārtots restorāns un, protams, slēpjas slēpnis. Kamēr snaikstāmies ap akmeņiem, meklēdami to un izlikdamies, ka no šīs vietas ir īpaši labi fotografēt apkaimi, mums garām iet vietējie vīri un vedina doties pa taku tālāk – tur būšot vēl varenāka ainava. Takas iesākums... lasīt vairāk
Vakar pa tumsu devāmies meklēt slēpni, bet, kad gps mūs aicināja iegriezties tumšā parkā, nolēmām šo lietu tomēr atstāt uz rītdienu. Pa dienu parks izskatās pavisam citādāk – ziedošs, zaļš, vien bērnu rotaļu laukumiņu aizņēmuši indivīdi, kas ir mazliet par vecu attiecīgajām rotaļām. Slēpni atrodam aši, ielogojamies un tad katrs aizejam uz savu pusi –... lasīt vairāk
Katrā pilsētā ir kaujas uzdevums – atrast pastu. Arī šorīt, pirms pametam Melnkalni, jāatrod vieta, kur dabūt markas un pastkasti, kur iemest kartiņas – 50% no mūsu kompānijas aktīvi aizraujas ar šo nodarbi. Tomēr šodien ir brīvdienas un pasts ir ciet. Iveta atrod gana oriģinālu risinājumu – atstāj kartiņas un naudu blakus veikala pārdevējai un... lasīt vairāk
Zāra ar Ābramu uzaicina ciemos radiniekus un pasniedz viņiem vakariņas. Kad viesi aizgājuši, Zāra konstatē, ka pazudušas ģimenes relikvijas – sudraba karotītes. Nodomājuši, ka viesi tās nozaguši, viņi vairs radus ciemos neaicina, pat nesazinās ar tiem. Pēc pāris gadiem Zāra atrod karotītes aizkritušas aiz skapja. Bet radus joprojām nekur neaicina. Kāpēc? Karotītes atradās, bet rūgtums... lasīt vairāk
No rīta izmetam atvadu lociņu pa Mostaru: tirgotāji izkrāmē savus suvenīru kalnus, puisis centīgi mazgā un berž slaveno tiltu – pilsēta mostas ierastajai dienai. Šodien sākam ceļojumu ar Blagajas apskati – zem milzu klints pārsedzes straujas upes krastā slejas 15. gadsimtā celts dervišu namiņš Tekija. Novelkot apavus un uzliekot lakatu, to izstaigāt var jebkurš. Raimons... lasīt vairāk
Rītu sākam ar Sarajevas apskati. Šeit, daudz biežāk kā Belgradā, redzamas kara pēdas – sabumbotas mājas un ložu caurumi ēku sienās. Mazliet apskatām pilsētas centru, vecpilsētu un atzīmējamies pilsētā, atrodot pirmo slēpni Bosnijā-Hercogovinā. Vecpilsētā piesēžam uz branču – pasūtām vietējo ēdienu – ar sieru un gaļu pildītu pīrāgu, kas pārliets ar sēņu mērci. Garšo lieliski.... lasīt vairāk
Belgrada ir fantastiska. Pusotra miljona pilsēta – pilna vitalitātes, vēstures un mūsdienu. Vakara gaismās senais cietoksnis izskatās kā izcelts no pasaku grāmatām. Ielas pilnas cilvēku – gan svētdienas vakarā, gan pirmdienas rītā. Viņi ģērbušies stilīgi, acīs uguntiņa – izskatās pēc tādiem, kas zina, kā dzīvot ar prieku. Ēkas lielākoties atjaunotas, vien rūpīgāk ieskatoties atsevišķu ēku... lasīt vairāk
Izbraucam 11 minūtes pēc deviņiem, gandrīz kā plānots. Esam paēduši pieklājīgas brokastis un gatavi kāpelēšanai pa Belogradčikas klinšu takām. Pirmajās takās mūs iesauc slēpnis un, nedaudz pakāpušies, jau varam sākt novērtēt apkaimes daiļumu – no zaļā meža paklāja ik pa vietai spraucas ārā sarkanīgi akmens klinšu stabi. Vēl iespaidīgāki skati paveras no Belogradčikas cietokšņa. Uzkāpjam... lasīt vairāk