Kategorija: Ceļā

Pazaudēju telefonu, atradu sniegu
Šodien esam nolēmuši doties kalnos. Bet pirms tam jānokārto kāda birokrātiska padarīšana – jāpiereģistrējas. Tas ārzemniekiem šajā reģionā jāveic piecu dienu laikā pēc ierašanās valstī. Reālajā palikšanas vietā reģistrēties nevaru – lai to izdarītu, ir vajadzīga izziņa no visiem dzīvokļa īpašniekiem un kopā ar viņiem personīgi jāierodas imigrācijas policijā. Tā kā Aņas dzīvokļa īpašnieki ir... lasīt vairāk
Maidans šodien
Kijevā man ir dilemma – palikt lidostā vai doties apskatīt pilsētu. It kā jau Kijevā esmu bijusi, bet laiks ir tik burvīgs, ka būtu grēks vairāk kā septiņas stundas dirnēt lidostā. Uzzinu, kā vislētāk tik uz centru (autobuss 322 + metro), nometu somu bagāžas glabātuvē un dodos pilsētas virzienā. Vēroju pilsētu caur autobusa logu –... lasīt vairāk
Stānu priekšvārds
Atveru acis tumsā. Sāpes, kuras vakar aizskaloja alkohols un sarunas, ir klāt pirmās. Pēc tam atnāk apjausma, ka neesmu mājās. Trešā doma pat nepaspēj atnākt, jo zvana modinātājs. Par spīti vakardienas uzdzīvei un dažām gulētajām stundām, iekšējais pulkstenis ir uzdevuma augstumos. Vispār jocīga štelle tas iekšējais pulkstenis – citreiz nevari vien beigt brīnīties, kā tas... lasīt vairāk
Polijas pēcvārds
Nu jau vairākus gadus mums ar draugiem ieviesusies tradīcija – vasarā plānot atvaļinājumu kopā un pavadīt to apskatot tuvākas un tālākas vietas. Iesākumā braucām pa Latviju, tad devāmies uz Lietuvu, bet pagājušajā gadā, sēdot pie ugunskura uz kādas Igaunijas salas, dzima doma doties vēl vienu solīti tālāk – līdz Polijai. Droši vien pirmajā brīdī, dzirdot... lasīt vairāk
Polijas ceļojums bildēs – līdz kalniem
Esam devušies draugu lokā izbraucienā pa Poliju. Apmeklējam pilis, meklējam slēpņus, testējam poļu alu un guļam pamatā teltīs. Viss ir feini, bet rakstīšanas vietā brīvo laiku aizpildu ar adīšanu. Tāpēc, pagaidām tekstu nav, bet bildes ir – tās arī varat aplūkot, ja interesē. lasīt vairāk
Pastaiga pa ūdens virsu
„Nē-nu-ziniet, izdomājuši baigo jaunumu – krastings”, mamma brīnās pēc kāda žurnāla raksta izlasīšanas. „Esot atklāts 70-tajos gados. Nu kādas muļķības. Mēs jau 60-tajos ar kursabiedreni un vēlāk arī tēti izstaigājām daudzas mazās Latvijas upītes un to krastus. Man varbūt autortiesības vēl jāpiesaka, ko”, mamma turpina zoboties. Lai arī uzskatu sevi par vidēji pieredzējušu dabas klaiņotāju,... lasīt vairāk
Mājup no Latgales ar stopiem
Nu jau kur tas laiks, kad esmu nokļuvusi mājās no Latgales pastaigas, tomēr pati nokļūšana bija gana priecīga, lai par to īsumā pastāstītu arī jums. Pats fakts, ka mājup bija jādodas mazliet ātrāk kā plānots, gan nebija diez ko priecīgs. Man uz kājām sametās kaut kādi nejauki sarkanzilumi vai zilumsarkanumi, kas dikti sāpēja un niezēja.... lasīt vairāk