No rīta startēju mazliet vēlāk ka biju iecerējusi – 7:40. Pa logu izskatījās vienkārši samācies, bet izejot uz ielas sagaida pārsteigums – līst. Nu ne jau stipri, bet tomēr slapina. Izmakšķerēju no somas Krimas kalnos pirku pretlietus apmetni – kaut ko pa vidu starp vienreiz un piecreiz lietojamu izstrādājumu. Es gribu nopirkt pretlietus pančo, bet... lasīt vairāk
Kategorija: Ceļā
Šonakt visā viesnīcā bijām septiņi iemītnieki, līdz ar to patīkamās nojautas, ka būšu savā sešvietīgajā istabiņā viena pati, apstiprinājās. Tas nozīmē, ka neviens nekrāks un, ka varēšu no dušas līdz dzīvojamajai istabai skraidīt plika – kuru dzīvespriecīgu cilvēku gan neiepriecina šāda iespēja. No rīta, ieskatoties spogulī, pretī raugās kaut kāds neradījums. Vakar saule bija? Bija?... lasīt vairāk
Mēs ar Silvanu raušamies augšā pa stāvām ieliņām uz katedrāli, kur septiņos no rīta (necilvēki tādi) notiek mise svētceļniekiem. Silvans ir izdomājis, ka nekad uz tādu nav bijis, un nolēmis to mainīt. Tā nu mēs rīta miglā izdzirdam katedrāli nozvanām septiņus. Pāris minūtes nokavēsim, nekas. Tomēr, kad ieejam katedrālē, tā ir tukša. Brīnos, līdz pamanu... lasīt vairāk
“Tu gribi, lai mēs tevi izlaižam apskatīt Leonu, vai vēlies braukt mums līdzi uz vīna mesi,” jautā Sofija no rīta. Vecas pilsētas esmu redzējusi un vēl redzēšu, bet vīna mesē gan nekad neesmu bijusi, tāpēc izvēle krīt par labu tai. Kamēr braucam uz vīna Meku, iztaujāju Sofiju par to, kā Francijā pareizi sabučoties. Reižu skaits... lasīt vairāk
No rīta paēdam lēnas franču brokastis, pēc tam Vadims aiziet mazliet pastrādāt dārzā, bet mēs ar Sofiju ierokamies datoros – viņa pastrādāt, es pablogot. Ap 12 visi savu darbošanos esam beiguši, sēžamies mašīnā un dodamies izbraucienā pa tuvējiem miestiem. Privātas pilis, mazas, dzeltenu akmeņu pilsētas, krogi un baznīcas. Šis Francijas reģions ir tāds lauku miera... lasīt vairāk
Dublinas lidostā nonāku laikus, un paņēmusi gardu kafiju ar bezmaksas konfekti (Ivetas skola), nosēžos gaidīt savu reisu. Tā kā tas kavējas, manā rīcībā ir vairāk kā divas stundas. Bloga ieraksti mani “glābj” no gaidīšanas garlaicības – es pat priecājos par tādiem ceļojuma momentiem, jo tad mana sirdsapziņa nekurn, ka ar rakstīšanu atņemu laiku piedzīvojumiem. Apmeklējot... lasīt vairāk
Vienos naktī nonākusi Dublinas centrā un aizgājusi līdz vietai, ko Googlemaps atzinis par Ivetas un Gustava dzīvesvietu, zvanu saviem uzņēmējiem. Iveta paceļ, bet, kad saucu visus apkārt redzamos objektus un iestādes, viņa neko no tā neatpazīst, bet no tā, ko viņa man nosauc kā orientierus, savukārt es netieku gudra. Vienu brīdi pārņem doma, ka esmu... lasīt vairāk
Es paskatos pulkstenī – ir 17:23 – un,stāvot šosejas malā pie savas mājas iebrauktuves, paceļu labo roku. Kreisajā es turu kartona mapes vākus uz kuras uzšņāpts uzraksts “Rīga”. It kā jau skaidrs, ka šajā posmā stopējošie pamatā vēlas nonākt Rīgā, bet man kā šoferim vienmēr patikušas stopētāju planšetes – skaidrības labad. Lēmums stopēt, nevis mērot... lasīt vairāk
Ko tu teiktu, ja tevi uzrunātu džeks (diezgan daiļš pēc vaiga un ar smadzenēm zem blondā matu ērkuļa) un piedāvātu apprecēties, lai burtiski uzreiz dotos uz kādu zemes nostūri, kuru pēc iespējas mazāk skārusi civilizācija? Pavadīt dienas bambusu birzīs, ēdot mango augļus, plunčājoties dabīgā akmens baseinā un tamlīdzīgi. Pirmajā brīdī izklausās valdzinoši, it īpaši, ja... lasīt vairāk
Mēs sēžam Tomteres sieviešu adīšanas vakarā – viņas sanāk kopā reizi nedēļā – ceturtdienās. Apmainās ar padomiem un rakstiem, dzer tēju, uzkož kādu gardumu – īsāk sakot, vakarē. Tā aizrāvušās ar adīšanu, ka pērn uzcakojušas kokam, kas aug pie kluba namdurvīm, krāšņu „mēteli”, ar to tiekot vietēja mēroga ziņās. Arī šovakar viss notiek kā ierasts,... lasīt vairāk
