Kategorija: Ceļā

Vācieši tirdziņā un vardes
Ja vācieši saka, ka izbrauksim 6:30, tas nozīmē, ka 6:25 viņi mīņājās pie mašīnas un ir gatavi doties ceļā. Es arī esmu pusgatava un žāvādamās ierūmējos džipā starp mērču kastēm, ledusskapjiem un dzērienu bunduļiem. Līdz San Bernardino pilsētas centram, kur kā katru sestdienu notiek tirdziņš, ir nepilnu desmit minūšu brauciens. Labā laikā tirgus notiek parkā,... lasīt vairāk
Verdzene Izaura
– „Cikos jūs parasti no rītiem ceļaties?”, neko ļaunu nenojauzdama, prasu Nikolai. – „Sešos”, saka Nikola un es gaidu, kad viņa sāks smieties un teikt, ka tas ir baigais joks. Viņa nesmejas. Un tad pārlabo pati sevi: „Nē, patiesībā biežāk… piecos”. – „Jūs taču nedomājat, ka man arī jāceļas piecos vai sešos”, knapi apvaldu mēli.... lasīt vairāk
3 valodas un 11 suņi
„Ej, celies augšā, brokastis dod vēl tikai desmit minūtes”, es vēl vārtos pa gultu, bet Marjolena jau pabijusi dušā. Paburkšķu, ka tās pāris baltmaizes šķēles ar ievārījumu nav vārda „brokastis” cienīgas, tomēr slejos augšā. „Ei, tā tomēr ir pārtika, ja”, Marjoleina mani apsauc, jo arī viņa ceļo ar pieticīgu budžetu un pagaidām ir ceļotājas –... lasīt vairāk
Pipsis. Pušpa. Pārpratums.
Dienasgaismā Asunsjona izskatās nedaudz priecīgāka vieta (ar uzsvaru uz vārdu „nedaudz”). Ielas ir visai netīras, ēkas vai nu pompozi cēlas un karogos ievīstītas, vai arī galīgi nošņurkušas. Nekas neparasts nav trotuāra vidū nobērta smilšu vai ķieģeļu čupa, ietves bieži tiek izmantotas dažādiem citiem mērķiem, tāpēc kājāmgājēji var pārvietoties gar ielas malu. Autobraucējiem šeit ir priekšroka... lasīt vairāk
Ceļš un laiks
„Vāciešiem nav ne jausmas, ko nozīmē sačukstēties”, no rīta šķendējas mana istabas biedrene Marjoleina. Kad jau bijām aizgājušas gulēt, istabiņā ievēlās divi vācu kungi, ieslēdza lielo gaismu un iekārtodamies pilnā balsī apsprieda dzīves jēgu. Es visu atceros pusmiegā, jo garā diena bija mani pietiekami nogurdinājusi, bet Marjoleina nav varējusi aizmigt vēl kādu brīdi. Viņa šodien... lasīt vairāk
Starp pilnmēnesi un Orionu
Šodien esmu iecerējusi apskatīt trešās jezuītu misijas drupas. Lai gan tās atrodas mazliet tālāk, objekts ir viens, tāpēc no rīta puses īpaši nesteidzos. Atkal rakstu un sekoju līdzi hokejam – video joprojām neizdodas redzēt, bet šoreiz tieku vismaz līdz skaņai. Pēc šejienes laika ap 12 zviedri ir mūs kārtīgi pievarējuši un es mierīgu sirdi varu... lasīt vairāk
Drupas, citrusi un motocikls
No rīta joprojām līst, attiecīgi nemaz negribas no gultas ārā līst. Bet saņemos un aizeju brokastīs, tad lēnītēm klabinu bloga ierakstu un malkoju matē. Šorīt mamma atsūtījusi vēstuli – sveicienus un arī skaidrojumu par skudru dabu, atļaušos padalīties, man šķita dikti interesants. “(..) mazs komentārs par skudrām – viņas tos lapas gabaliņus nes uz savu... lasīt vairāk
Palaid puķīti pa dambi
Sakrāmēju somu un uzreiz pēc brokastīm dodos uz Itaipu. Pēcpusdienā ar autobusu braukšu tālāk uz Encarnacion pilsētu, bet dienas pirmajai pusei vajadzētu būt gana, lai apskatītu lielo dambi. Nakts gaismas šovu šoreiz izlaidīšu, negribas palikt šajā pilsētā ilgāk nekā nepieciešams. Pusstunda gar ezeru līdz autobusam, desmit minūtes gaidīšanas, divdesmit minūtes ceļā – pēc stundas esmu... lasīt vairāk
Viss ir ciet
Rītu pavadu rakstu darbos, hokeja līdzi jušanas noskaņā un sarunās ar jaunu puikiņu, kādu no hosteļa namamātes dēla draugiem. Hokeja video kārtējo reizi nestrādā, vismaz es nevaru atrast veidu kā to redzēt (padomi laipni lūgti), bet aptuveni apjaušu notiekošo, sekojot līdzi teksta tiešraidei un sociālo tīklu emocijām. Spēles vidū aizsūtu Rafaēlam ziņu, no sērijas „kā... lasīt vairāk