Kategorija: Ceļā

Kalni, jaušības un laimīgie suņi
Jaušības, Stāsti 24 maijs, 2015 Viens komentārs
Pieceļos pirms visiem un, cik vien klusi mācēdama, ar segu padusē izlavos pa durvīm. Brīdi domāju, kur to labāk izklāt, tad nospriežu, ka nekādos krūmos līst iekšā negribu un izklāju segu turpat plāniņa vidū, zem lielā koka. Laimīgā kārtā knišļi liek mieru un šī rīta joga ir viena no pēdējā laikā jaukākajām. Pēc tam esmu... lasīt vairāk
Pēdējais apskāviens un šahs džungļos
Stāsti 23 maijs, 2015 Viens komentārs
„Kā tev klājas, kur tu esi? Un – neaizmirsti, ka šodien ir 20. datums, tev kāds jāapskauj!”, no rīta mani sasmīdina ziņa no Mendozas namatēva Herardo. Kad stāstīju viņam par savu 20 eiro projektu un Vārnas uzdevumu, viņš bija sajūsmā un, tā kā nākamā diena bija 5. datums, Herardo teica, ko noteikti grib būt smukajā... lasīt vairāk
Smilšu un laipnības jūra
Stāsti 20 maijs, 2015 2 komentāru
Izbaudu mierīgu rītu skaistajā Kristiāna mājvietā – pat rīta kafija garšo labāk un vieglāk jogojas šādā vidē. Tad ar visu kompi padusē dodos atpakaļ uz hosteli pie puišiem. Ar kompi tāpēc, ka vienīgais mīnus Kristiāna mājvietā ir ļoti nepastāvīgais internets, tas parādās un pazūd, kā vien šim ienāk prātā, knapi var izlasīt e-pastus, uz tādiem... lasīt vairāk
Odi un krokodils
Stāsti 20 maijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mans šodienas plāns ir iesākumā apdarīt rakstu darbus, tad aizbraukt līdz Botāniskajam dārzam, bet vakarā doties pie namatēva. Istabiņā vīkšos ceļam, kad no savu kaimiņu sarunām noprotu, ka arī šiem ir plāns apskatīt Botānisko dārzu. Braucam kopā? Kāpēc ne! Peruāņi ir devušies savās gaitās, bet otra kompānija no autobusa ir trīs jauni un jautri puikas... lasīt vairāk
30 stundās uz Bolīviju
Stāsti 18 maijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Tikko esmu ielikusi iepriekšējo ierakstu internetā un apdomāju, vai man ir laiks vēl viena publicēšanai, kad pēkšņi apjaušu, ka ir vēl kāds iemesls pasteigties – sāk kļūt tumšs. Ai, gan jau Bolīvijā paspēšu. Veļu plecos somu un dodos atvadīties. Iesākumā samīļoju suņus, tad atvados no Maikla, Nikolas un Žaklīnas, kura man uzdāvina ļoti skaistu atslēgu... lasīt vairāk
Brāļi krokodili un sapņu ķērājs
Stāsti 17 maijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Tā pagāja mēneši, gadi. Labi, tā pagāja četras dienas – cītīgi strādājot un mazliet rakstot. Esmu tikusi galā ar savu kolonniņu mūri un vēl vienu sienu, bija brīži, kad šo procesu teju iemīļoju, bet bija arī tādi, kad atkal biju Bubo bubo. Ar visu suņu mammu Tigu esmu sadraudzējusies vēl ciešāk, esam kopā mierinājušās pērkona... lasīt vairāk
Kākupes jaunava, riepas un zirnekļu sedziņas
Stāsti 13 maijs, 2015 3 komentāru
Apdaru jogas, rakstīšanas un pāris „zemes” darbus, tad laižu dzīvē. Aizeju līdz šosejai, viens autobuss mani aizvizina līdz krustojumam, otrs nogādā blakus pilsētiņā Kākupe (Caacupe) – nezinu, kā lai latvisko, lai neizklausās mazliet nepiedienīgi. Šī pilsēta slavena ar Romas katoļu baziliku un Kākupes jaunavas statueti, kas esot brīnumainā kārtā izglābusies no plūdiem un kurai tiek... lasīt vairāk
Rakstura audzināšana
Stāsti 12 maijs, 2015 3 komentāru
Nikola ar Maiklu mirkli strīdas, cikos man rīt vajadzētu celties. Maikls sākumā saka, ka piecos un tad sāk smieties, fū, bet drīz seko ar nopietnu seju teiktais – sešos. „Ai, nu beidz, sešos vēl ir tumšs”, iebilst Nikola, „Pusseptiņos būs ok”. „Nē, es taču ceļos sešos, ir gaišs”, Maikls oponē un tā nu paliek, ka... lasīt vairāk
Vācieši tirdziņā un vardes
Stāsti 10 maijs, 2015 2 komentāru
Ja vācieši saka, ka izbrauksim 6:30, tas nozīmē, ka 6:25 viņi mīņājās pie mašīnas un ir gatavi doties ceļā. Es arī esmu pusgatava un žāvādamās ierūmējos džipā starp mērču kastēm, ledusskapjiem un dzērienu bunduļiem. Līdz San Bernardino pilsētas centram, kur kā katru sestdienu notiek tirdziņš, ir nepilnu desmit minūšu brauciens. Labā laikā tirgus notiek parkā,... lasīt vairāk
Verdzene Izaura
Stāsti 9 maijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
– „Cikos jūs parasti no rītiem ceļaties?”, neko ļaunu nenojauzdama, prasu Nikolai. – „Sešos”, saka Nikola un es gaidu, kad viņa sāks smieties un teikt, ka tas ir baigais joks. Viņa nesmejas. Un tad pārlabo pati sevi: „Nē, patiesībā biežāk… piecos”. – „Jūs taču nedomājat, ka man arī jāceļas piecos vai sešos”, knapi apvaldu mēli.... lasīt vairāk