Kategorija: Ceļā

Kāpiens un nerātnais zēns
Stāsti 7 jūlijs, 2015 Viens komentārs
No rīta mūsu tuvējie kaimiņi dodas prom, tāpēc atdod mums savu pārpalikušo malku un pārtiku. Ja mēs tiešām būtu nepiedienīgi uzvedušies, diez vai viņi tā rīkotos. Šorīt esam piecēlušies tā paagrāk, jo dosimies pārgājienā – mērķis ir uzkāpt tuvējā Kadiljaka kalna virsotnē. Kārtīgi sasmērēju kāju ar voltarēnu, apsienu elastīgo saiti un esmu gatava ceļam. Lai... lasīt vairāk
Īsti omāri un viltus ērces
Stāsti 6 jūlijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Acadia” nacionālajā parkā ir burvīga transporta sistēma – kempingus, blakus pilsētas un apskates objektus var apmeklēt ar bezmaksas autobusu, kas kursē ik pēc pusstundas. Pēc brokastīm mēs sēžamies tajā uz braucam uz Bar Harbor pilsētu. Šajā reģionā ir tikko sākusies omāru sezona un vietējie restorāni sacenšas dažādu omāru ēdienu piedāvājumā. Šaujam iekšā vienā no tiem... lasīt vairāk
Ar malku uz mežu
Stāsti 6 jūlijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Sen nebijis gadījums – šorīt esam augšā pirms sešiem. Aši ieskrienam dušā, kuru, iespējams, neredzēsim pāris dienas un, padzēruši brokastīs tasi melnas kafijas, nonesam lejā mantu kaudzi un kopā ar to satilpstam auto. Mūsu pirmais pieturas punkts ir otrā Monreālas pusē, kur dzīvo Rafaēla māsa Ženija un viņas vīrs farmaceits Vincents, ar kuru jau esmu... lasīt vairāk
Pastaigā pa Montreālu
Stāsti 1 jūlijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mēs nolemjam pavadīt vēl vienu dienu pie ezera. Tagad šeit ir pavisam kluss – līst lietus un mēs, šķiet, esam vienīgie kempinga apmeklētāji. Puiši turpina slīpēt zolītes zināšanas, gatavojam ēst, skatāmies filmas, pabeidzu adīt zeķes, uzvāru asinszāļu un zilgalvīšu tēju – atkal viena lēnā diena. Nākamajā rītā sakārtojam mājvietu un braucam atpakaļ uz Monreālu. Šodien... lasīt vairāk
Kajaki un šlāgeri
Stāsti 30 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Kad atveru acis, apkārt ir pilnīgs klusums, puišu gultas tukšas. Izskatās, ka šie kaut kur devušies un atstājuši mani izgulēties. Paraugos ārā pa durvīm – nē, abi sēž klusi kā pelītes, iebāzuši degunus kafijas krūzēs un grāmatās. Rafaēls, pamanījis mani, paskatās pulkstenī, tad pār saulesbriļļu malu uz mani, un paziņo, ka man izdevies nolauzt 12... lasīt vairāk
Zolīte un šampanietis uz ezera
Stāsti 30 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Vakar bija dīvāna diena – televizors un filmas. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu visu dienu pavadījusi, vārtoties pa dīvānu un blenžot kastē. Bet kādreiz vajadzīgas arī tādas dienas. Labi, gluži neproduktīva šī diena arī nebija – uzrakstīju divus bloga ierakstus un pabeidzu pirmo zeķi. Šodien mēs sakrāmējam somas un dodamies izbraucienā ārpus pilsētas. DžīEs ir... lasīt vairāk
Kanādas dienvidamerikāņi
Stāsti 26 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Lūdzu, lūdzu, esi vaļā!”, Rafaēls murmina, piestādams pie ceturtā lielveikala. Arī tas ir ciet, šodien visā valstī ir brīvdiena. Pulkstenis tuvojas divpadsmitiem dienā, viesi ir uzaicināti uz vieniem un mums nav nekā ēdama. Svinības bija paredzētas citā vietā, bet plāni mainījās un pasākums notiks Rafaēla pagalmā. Mums neatliek nekas cits kā atgriezties sākuma punktā un... lasīt vairāk
Jāņuzāļu pļavā
Stāsti 26 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mēs sēžamies auto un braucam iepirkties – jāatjauno pārtikas krājumi un gribam iegādāties karti un ceļvedi Kanādas ceļojumam. Pēdējo gan tomēr neatrodam – šeit visas grāmatas ir franču valodā, kas der Rafaēlam, bet neder man, nospriežam, ka pie ceļveža labāk tiksim ASV. Rafaēlu nav jāiepazīstina ar manu aptieku interesi, viņš pats piedāvā apciemot savu māsas... lasīt vairāk
Dārza darbi un 3 draugi
Stāsti 24 jūnijs, 2015 Viens komentārs
Rafaēls uzliek aizsargbrilles un kopā ar slīpmašīnu ir kaujas gatavībā. Pirms pāris dienām zibens saspēra tuvējo elektrosadales kasti, atvienodams telefona un interneta darbību. Meistars ir solījis ierasties laikā starp astoņiem rītā un vakarā, attiecīgi esam „piesieti pie mājas”. Šim faktam par godu Rafaēls ir saņēmies atbrīvot no rūsas piknika galdu un pārkrāsot to. Piedāvāju savu... lasīt vairāk
Sagaidīšana Kanādā
Stāsti 24 jūnijs, 2015 Pagaidām nav komentāru
Hosē uz atvadām palutina mani ar melleņu grauzdiņiem, tad pavada līdz metro stacijai (laikam grib būt drošs, ka patiešām aizbraucu). Pateicos par īso, bet sirsnīgo uzņemšanu, saņemu uzdevumu sasveicināt Rafaēlu un kāpju iekšā metro. Esmu devusies ceļā ar nelielu nokavēšanos, tomēr visam vajadzētu būt kārtībā. Tā, divdesmit minūtes līdz autobusam, tūlīt būsim klāt. Tomēr, kā... lasīt vairāk