Kategorija: Ceļā

Man nez kāpēc izdodas pamosties relatīvi agri un pavadīt rītu, ražīgi rakstot. Pēc stundas arī Rafaels ir augšāmcēlies, paēdam brokastis (izmēģinām vakar nopirkto, uz glāzes plīts darbināmo „tosteri”), novācam nometni un dodamies tālāk. Šodien ir doma uzmest aci Luīzes ezeram, vienam no šī parka (ja ne pašam galvenajam) apskates objektam. Līdz tam var tikt pa... lasīt vairāk

Ēdot brokastis, paostu šķiņķa šķēlītes, kuras mūsu ledusskapī dzīvo jau teju nedēļu. – „Klau, pasmaržo, man ir aizdomas, ka tās vairs nevajadzētu ēst,” es sniedzu iepakojumu Rafaēla virzienā. Viņš nepasmaržo vis. – „Ja tev šķiet, ka kaut kas ir jāmet ārā, tad tas bija jāizmet jau vakar”, viņš paziņo savā ierastajā brutalitātē. Mēs diezgan regulāri... lasīt vairāk

„Sasodīts, 11”, Rafaēls konstatē. Aukstumā miegs bijis tik labs, ka Rafaēls nolauzis miegā 12 stundas, es kādas 10. Aizejam līdz reģistrācijas būdai un apvaicājamies, vai maģiskā kārtā nav atbrīvojusies kāda vieta šonakt šajā kempingā, bet vīrs krata galvu – nē, viss ir rezervēts. Atvainojamies par aizgulēšanos (teorētiski jāpazūd no šejienes līdz 11), bet mums tiek... lasīt vairāk

Apzinīgi pieceļos pirms Rafaēla, paveicu rīta rituālus un uzcepu vēl vienu rakstu. Mēs šodien atkal dosimies nekurienes vidū, kas zina, kad nākamreiz tikšu pie rakstīšanas un interneta. Patiesībā nomācošākais ir elektrības trūkums. Ir brīži, kad iedvesma burtiski danco riņķī, bet datora baterija ir beigta un pagalam. Es ik pa laikam izdīcu labiem ļautiņiem uzlādēšanas iespēju,... lasīt vairāk

„Nu kad tu vēl šeit būsi?”, Rafaēls jautā, kad prātoju, vai apmeklēt Kalgari torni vai nē. Taisnība vien ir, droši vien viesojos Albertas provinces lielākajā pilsētā pirmo un pēdējo reizi. Nez kāpēc tieši Kalgari Olimpiskās spēles man vislabāk palikušas atmiņā – kā Jānis Ķipurs, Latvijai pēdējo reizi startējot PSRS sastāvā, izcīnīja zelta medaļu bobslejā. Rafaēls... lasīt vairāk

No rīta vēl piebraucam apskatīt vienu no šejienes ūdenskritumiem, tad dodamies ārā no nacionālā parka teritorijas. Pavisam drīz ceļa malā ieraugām norādi, kas vēsta kaut ko par bizoniem. Griežam iekšā un, izrādās, te var ar mašīnu izbraukt loku pa bizonu aploku. Vienīgais noteikums – aizliegts kāpt ārā no mašīnas un iepazīties ar četrkājainajiem radījumiem tuvāk.... lasīt vairāk

Lietus bungāja pa telts jumtu visu nakti, arī tagad, kad gaisma jau liela, šis vēl nav rimies. Es vēl cenšos pievilināt pēdējās miega druskas, Rafaēls jau kādu laiku ir pamodies un lasa grāmatu. Tad viss noklust un pēc brīža telts griestos parādās gaišs pleķis, tas nozīmē, ka ārā spīd saule. Kamēr paēdam brokastis un sataisāmies... lasīt vairāk

Paveikuši ierastos rīta rituālus, braucam uz šī kalna (un apkaimes) augstāko vietu. Vakar rāpāmies ar mašīnu augšup ļoti pakāpeniski, tāpēc, kad ieraugām, cik augstu esam uztikuši, esam diezgan pārsteigti. Mūsu kalns ir vienīgais šajā apkaimē, pārējā ainava, cik tālu acs sniedzas – vieni līdzenumi, kas mums tā apnikuši. Tomēr arī šodien lielākā dienas daļa paiet... lasīt vairāk

Nezinu, vai ir izdomāts kaut kas gastronomiski neveiksmīgāks kā kontinentālās brokastis. Tomēr „dāvinātam” zirgam zobos neskatās un pat es iebāžu vēderā mafinu un brokastu pārslas ar pienu – „free is good”. Pa nakti nekas nav mainījies – Ridžainā joprojām līst ne pa jokam. Braucot ārā no pilsētas, piestājam pie šejienes Valdības mājas. Šķiet, Rafaēlam tās... lasīt vairāk

Pēdējo reizi modinātāju izmantojām izbraukšanas dienā, kopš tā laika mūsu celšanās laiks ir tad, kad pamostamies. Šķiet lietainā nakts ir bijusi miegam draudzīga un šorīt pamostamies relatīvi vēlu. Telts ir slapja no augšas un apakšas, tikai pateicoties kvalitatīvajiem paklājiņiem, paši gulējām sausumā, nevis peļķēs. Tomēr arī guļammaisi un drēbes ir mitruma pievilkušies – Manitobā katru... lasīt vairāk