Makšķere iemēģināta

Pēc vēlām brokastīm nevaram saprast, ko šodien darīt – izbaudīt šo neticami skaisto vietu vēl vienu dienu vai tomēr doties tālāk. Telts ir pilnībā slapja un lietus to turpina mērcēt. Nolemjam atkal paši iemērkties karstajā „vannā”, vienīgajā vietā, kur lietus nevis traucē, bet gan padara dzīvi patīkamāku, un – tad jau redzēs. Upē jau plunčājas mūsu vakar iepazītie ļautiņi, viņi visi paliek šeit šonakt un arī mēs, brīdi pamirkuši, nolemjam izbaudīt vietas viesmīlību un burvību vēl vienu dienu.

Gluži visu dienu tomēr ūdenī nenosēdēsi, tāpēc dodamies dienas gaitās, šoreiz pārmaiņas pēc atsevišķi, kas noteikti nāks par labu mūsu mašīnas mikroklimatam. Rafaēls aizbrauc kopā ar kaimiņiem nopirkt proviantu vakariņām – šovakar gatavosim visi kopā, bet es dodos kopā ar Markusu, kas labi pazīst šejienes apvidu, makšķerēt. Kopš brīža, kad nopirkām makšķeri, mēs teju katram satiktajam cilvēkam prasījām, vai viņš mūs nevarētu pamācīt, kā labāk noķert zivis Kanādas ziemeļos, un līdz šim mums nebija veicies. Bet vakar, sarunas karstumā, es apvaicājos arī Markusam, kurš atbildēja apstiprinoši – viņš protot makšķerēt un neiebilst padalīties savās zināšanās ar mums.

Markuss gan izsaka pieņēmumu, ka neko mēs šoreiz nenoķersim, jo ilgā lietus dēļ ūdens upē ir dubļains un zivīm tādā neesot īpaša interese par āķi. Tomēr mans mērķis nav vis kaut ko noķert šodien, bet gan izmēģināt jauno makšķeri kāda saprātīgāka cilvēka uzraudzībā. Markus palīdz salikt kopā mūsu nopirktās sastāvdaļas, noloka āķiem atskabargas, jo ar tādām šajā reģionā aizliegts makšķerēt.

Mēs aizbraucam uz 70 km attālām krācēm, upe šai vietā izskatās satriecoši. „Pagaidi, kad pārrāpsimies klintij otrā pusē”, Markus smejas. O, jā. No klints augstuma labi pārredzamas visas krāces, upe pēc lietiem ir mutuļojoša un viegli dubļaina, ka jau Markuss bija paredzējis. Izmēģinām laimi nepilnu stundu – iemetiens man sanākot dikti labs. Tomēr ar to nav gana, otrā galā pieķeras vien aļģes. Kad ieāķēju akmeņos kaimiņa aizdoto vizuli un gandrīz to pazaudēju, metam mieru. Bet tagad mūsu jaunā makšķere ir darba kārtībā, kas arī bija jāpierāda. Atceļā vēl piestājam pie Smith upes ūdenskrituma – varens ūdens apjoms gāžas zemē tālu no skatu punkta. Lai tiktu līdz pašam ūdenskritumam, jāmēro stāva un dubļaina taka, bet, tā kā jau ir pavēls, saēdušies avenes un papriecājušies par smukumu pa gabalu, laižam atpakaļ uz nometni.

Rafaēls ar kaimiņiem ir atgriezies pirms neilga brīža, vakariņas ir tapšanas procesā. Rafaēls uzbur salātus, kaimiņi nogrilē cāli un kartupeļus – pietiek visam ļaužu baram, esam veseli astoņi gabali. Mēs ar Rafaēlu priecājamies atkal pielietot spāņu valodu un tērzējam ar argentīniešu motobraucēju, kaimiņš, kurš šajā valodā var pateikt vienīgi ”bueno”, dara to regulāri un viņa pienesums vienmēr netīšām izskan pareizajā brīdī, liekot mums kārtīgi izsmieties. Pēc vakariņām dodamies pēdējo reizi iemērkties karstajos ūdeņos. Ir tik jocīga sajūta, pēc pāris dienām šeit esam sadraudzējušies ar tik daudz cilvēkiem, tagad peldoties visi apkārtējie ir zināmi ļautiņi.

4. augusts, 27. Aļaskas road-trip diena, 275. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 0 km, kopumā 7470 km.

Izdevumi (CAN, 2. pers)

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 135 CAN
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 135 CAN
Road-trip kopējie tēriņi 4088 CAN

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s