Kategorija: Ceļā

Misijas sākums un gals
Stāsti 30 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Lai arī šī nakts temperatūras ziņā nebija vēlīgāka, gulēt bija daudz siltāk – iemiegot palīdzēja gan ugunskura uzņemtais siltums, gan nedaudz zemāka atrašanās virs jūras līmeņa, kā arī sausāks gaiss. Es pat biju piešķīrusi vienu no kārtām Rafaēlam, bet arī divos guļammaisos bija gana labi. Agrā tumsa mums sāk palīdzēt rītos piecelties agrāk, es šorīt... lasīt vairāk
Paradīzes krāsas
Stāsti 30 septembris, 2015 3 komentāru
“Nu kurš kaimiņš no rīta darbina mašīnu”, miegā prātoju. Kad atveru acis, saprotu, ka esmu teltī viena un “kaimiņš” ir Rafaēls. Aha, tātad tomēr nosalis. Es savos trijos guļammaisos šņācu kā lācis migā un nesalu nemaz. Izlienot no telts, gan ir auksts. Tagad termometrs rāda +6 grādus, bet Rafaēls stāsta, ka pirms stundas ir bijuši... lasīt vairāk
Atpakaļ kempingā
Stāsti 30 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Hilarija stāstīja, ka visskaistākais skats šeit esot saullēkts virs ezera. Izskatās, ka mana zemapziņa to grib redzēt, tāpēc bez visa modinātā pamostos tieši brīdī, kad lec saule. Brīdi papriecājos un dodos atpakaļ miega skavās un nošņācu līdz pat vienpadsmitiem. Mana rosīšanās pamodina arī Rafaēlu un viņš izveļas no savas istabas pretējā gaiteņa pusē. Hilarija ar... lasīt vairāk
Kolibri fuksijās
Stāsti 30 septembris, 2015 Viens komentārs
“Pirms jūs aizbraucat, mums ir tradīcija”, saka Inta, “visiem ir jānofotografējas šeit, pie trepēm”. Tad nu sabildējamies visās kombinācijās un rakursos, tad gan esam gatavi ceļam. Inta vēl mums sniedz uz atvadām sviestmaizes un augļus, lai mums nebūtu tik grūti pārdzīvot pāreju no gardajām maltītēm uz kempinga makaroniem. Atkal jau jūtos kā aizbraucot no mammas... lasīt vairāk
Šausmas, burvestības un Hilarija
Stāsti 26 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mūsu šodienas galvenais pieturas punkts ir pulksten divi, kad esam sarunājuši tikšanos Sietlas centrā ar nevienu citu kā manu pirmo Santjago ceļa kompanjonu Hilariju. Tie, kas manu blogu lasa jau pāris gadus, noteikti atcerēsies dzīvespriecīgo, sprogaino amerikāņu meiteni, kas mazliet līdzenās slavenajai aktrisei Džūlijai Robertsai. Līdz tam gan vēl ir mazliet laika, tāpēc rīta pusi... lasīt vairāk
Zvaigžņu karā
Stāsti 25 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pēc brokastīm Inta un Ričards iesēdina mūs mašīnā un aizved uz dažām Sietlas vietām, kur mēs nekad nenonāktu, ja vien neatrastos viņu sabiedrībā. Pirmā pietura ir Latviešu Biedrības Vašingtonas štatā, kas pastāv 65 gadus, sanākšanas vieta ar nelielu baznīciņu. Šeit bērni pulcējas svētdienas skolā, bet lielie (un arī mazie) var apmeklēt bibliotēku un dažādus pasākumus.... lasīt vairāk
Laipni lūgta ASV
Stāsti 24 septembris, 2015 3 komentāru
Vakar ķermenis negribēja iet gulēt (Filipīnās bija trīs dienā), bet šorīt – celties augšā (Filipīnās taču nakts). Tomēr jāceļas vien ir – Edgars dodas strādāt, bet es padzert rīta kafiju un nopirkt autobusa biļeti uz štatiem. Kad pieeju pie Greyhound biļešu lodziņa un vēlos nopirkt biļeti uz Everett pilsētiņu, darbinieks vaicā, vai uz šodienu. Kā... lasīt vairāk
Apsteidzot laiku
Stāsti 22 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pieceļos īsi pēc pieciem, sakravājos, pārbaudu pēdējās ceļojuma detaļas internetā un esmu gatava doties uz lidostu. Pamodinu reģistrācijas darbinieku un saku, ka ir pienācis brīdis saukt taksi – vakar bijām par to vienojušies. Izskatās, ka viņš to īsti neatceras, jo pārjautā, uz kurieni vēlos braukt. Uz lidostu. Tad viņš minūtes piecas ar acīm ciet runā... lasīt vairāk
Šokolādes kalni un viena dolāra saulriets
Stāsti 21 septembris, 2015 5 komentāru
No rīta septiņos kā zaldātiņš stāvu pie niršanas bodes lodziņa un gribu tikt pie maskas un trubiņas. Biju vakar sev apsolījusi – ja laiks būs apmācies, okeānā vairs nelīdīšu, ja saulains – līdīšu gan, jo saule izgaismos visu zem ūdens, būs smuki. Tā kā saule šorīt ir debesu augstumos, esmu gatava pēdējo reizi “iekarot” okeānu.... lasīt vairāk
No salas uz salu
Stāsti 21 septembris, 2015 2 komentāru
Maikls noliek blakus manam datoram skaistu gliemežvāku. Jau veru vaļā muti, lai teiktu “paldies, bet nevaru to paturēt”, kad gliemežvāks, sadzirdējis manas domas, pats sāk mukt prom. Izrādās, tā nav ierasti tukšā gliemežnīca, bet gan dzīva krabja miteklis. Maikls nosmejas un mēs ar visu krabi pārvācamies pie Martas. Biju domājusi, ka dzersim pa visiem vienu... lasīt vairāk