Kaktusu mežā

Stāsti

Par Saguaro nacionālā parka tuvošanos liecina kaktusi, kas no maziem krūmeļiem lēnām pārtop milzīgos kokos. Nacionālais parks nosaukts pašu kaktusu – saguaro vārdā. Šie kaktusi var sasniegt 18 metru garumu, bet sānu dzinumus sāk radīt vien 70 gadu vecumā. Pirms apciemot lielos augus, noskatāmies informācijas centrā filmu par šo parku, tajā indiāņi stāsta par saguaro nozīmi viņu kultūrā. Indiāņi tic, ka mirušie pārdzimst saguaro, tāpēc izturas pret kaktusiem ar lielu cieņu, tāpat arī tuksnesi.

Vislabākās ir filmas beigas. Kad esam kādu pusstundu klausījušies stāstos par tuksneša dzīvību, nodziest gaismas, ekrāns uzbrauc griestos un tiek atvērti tumšie aizkari – skatam atklājas tuksneša gabaliņš aiz loga ar visiem saguaro. Tad nu ejam ārā apsveicināties ar šiem tuvāk. Saule cepina kā jau tuksnesī, ieziežamies ar kārtīgu pretiedeguma krēma kārtu, uzliekam galvā cepures. Rafaēls demonstratīvi uzvelk krekliņu bez pieduknēm un apmierināti paloka galvu – tagad esot silts gana.

Ejot pa šī parka takām uzmanība jāsadala starp kaktusu apbrīnošanu un zemi zem kājām – tur rosās skudras, ķirzakas un citi kustoņi. Nevienu čūskuli vai biedējošu zirnekli gan nesastopam, bet plakāti mudina no tiem piesargāties. Esmu atkal izvilkusi no reti lietojamo mantu tašas savu pretbišu indi un nēsāju to visur līdzi. Šeit mītot Āfrikas bites, kas esot diezgan nešpetnas dabas, pagaidām gan nevienu nemana.

Izstaigājuši un safotografējuši adatainos skaistuļus, braucam uz štata parku, kas atrodas otrpus pilsētai. Pilsētā gan mums vēl jānokārto vecais mašīnas jautājums – Livingstonas autoservisa darbinieks, kopš Rafaēls pārmija pāris vārdus ar viņa bosu, negaidot tapis daudz atsaucīgāks. Sazvanīts viņš atzīst, ka mums nevajadzēs pašiem krāmēties ar bojātās auto detaļas tirgotājiem, serviss esot ar mieru uzņemties vainu un pārskaitīt atpakaļ zināmu naudas summu, pagaidām viņš gan nevarot pateikt, cik tieši. Bet vismaz kāda kustība notiek šajā lietā, tas jau ir labi.

Štata parks ir burvīgs – palikšana maksā 15 USD un par šo naudu pieejamas visas kempinga ērtības: teltsvieta, ugunskura vieta ar visu malku un svaigi remontētas dušas, par kurām nav jāmaksā papildus. Kad esam iekārtojušies, es vēl izmetu mazu vakara pastaigas lociņu, lai palūkotos uz kaktusiem, kuru arī šeit netrūkst, vakara gaismā.

Blakus nometnē notiek antīko treileru saiets, kuri organizē atrakcijas visas nedēļas garumā. Šovakar būšot filma, man pastāsta Kerola, ar kuru iepazīstos, mazgājot traukus. Rafaēls, kā jau filmu fans, priecājas par šādu vakara programmu – tā nu tiekam noskatīties jaunāko Jūras laikmeta pasauli. Bet ar to vakars nebeidzas – mums kaimiņos izlaidumu svin medicīnas studiju rezidenti, kuri šeit sapulcējušies uz mēnesi ilgām apmācībām pēc kaut kāda guru programmas. Medicīnas studenti prot svinēt, attiecīgi cerības mierīgi pagulēt nav. Kas šādā situācijā jādara? Protams. Jāpievienojas!

22. oktobris, 93. Aļaskas road-trip diena, 354. ceļojuma diena
Šodien pieveikti 148 km, kopumā 23242 km

Izdevumi (2 pers.)

„Tālais” transports 16 USD
Pilsētas transports
Proviants 3 USD
Naktsmītnes 15 USD
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 34 USD
   
Road-trip kopējie tēriņi 6890 CAN + 3177 USD

 

Viens komentārs

  • Varu viegli saprast kāpēc Indiāņi domāja kaktusi esot aigājušie – tiem pilnīgi ir cilvēciskas formas, itkā dvēsele! Drusku spocīgi, gaidu no tiem kustību…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.