Blog

Ar stopiem uz Inles ezeru
Stāsti 13 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Tas nu ir nolemts – uz Inles ezeru kājām neiešu. Vispār jau žēl, jo visi, kas devušies šajā pārgājienā, to slavē kā labu pieredzi. Tomēr negribas sagādāt problēmas sev un citiem, noģībstot nekurienes vidū. Ar katru dienu jūtos aizvien labāk, tomēr veselības baterija vēl neuzrāda 100%. Tā vietā esmu nolēmusi pamēģināt citu atrakciju – īkšķošanu... lasīt vairāk
Budas, Bītli un beteles
Stāsti 11 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Savācam somas un pārceļamies uz blakus viesnīcu. Gulēšanas apstākļi šajā lētajā variantā vēl bija ciešami, bet vannasistaba gan pārsteidza pat tādus diezgan daudz redzējušus ceļotājus kā mani. Nopelējušas sienas, norūsējušas trubas, fantastiski netīra grīda, ledus auksts ūdens dušā (protams, tika solīts karstais ūdens), pods, kurā nekas neskalojas prom, un pāri visam – smaka, smaciņa. Arī... lasīt vairāk
Ceturtā reize
Stāsti 8 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Neatceros, kad pēdējo reizi būtu izdevies nogulēt 14 stundas no vietas. Izskatās, ka laiks pavadīts produktīvi, un dakteris Miegs ticis galā ar uzdevumu veiksmīgi. Joprojām jūtos trausli, bet bažas, ka turpmākās dienas būs jāpavada gultā vai tualetē, nav apstiprinājušās. Lai nesasteigtu lietas, šodienu pavadu pavisam mierīgi – aprakstot divas iepriekšējās emociju pilnās dienas un atpūšoties.... lasīt vairāk
Balonu rīts un latviešu diena
Stāsti 7 februāris, 2017 Viens komentārs
Ar latviešu kompāniju un gidu tikšanās sarunāta pusdeviņos, līdz tam vēl ir laiks individuālam saullēktam un brokastīm. Šorīt dodos taisnā ceļā uz balonu pacelšanās laukumu un atrodu to ar pirmo piegājienu. Iestumju riteni krūmos un dodos izpētīt situāciju. Izskatās, ka no šīs vietas startē divas balonu kompānijas. Pēc dzeltenajiem baloniem atrodu Jozefu, pieeju apsveicināties un... lasīt vairāk
Lidojošais klusums
Stāsti 7 februāris, 2017 Viens komentārs
Uz pirkstgaliem pazogos garām priekštelpā guļošajiem viesnīcas darbiniekiem. Kad metāla vārti nodevīgi iečīkstas, viens no viņiem paver acis, bet, atpazinis mani, uzsmaida ar pāris zelta zobiem un atgriežas miega valstībā. Uzsāku ceļu tempļu virzienā pa vāji apgaismotajām ielām. Lūk, vēl viena starp-upa vai end-upa ideja – uzkonstruēt elastīgu saiti ar stiprinājumu mobilajam telefonam. Tās galvenais... lasīt vairāk
2200 tempļi
Stāsti 5 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Kopā ar mani autobusā kratījās arī pieci čehi, tagad ir kompānija taksim. Pa ceļam piestājam pie posteņa, kurā visiem ārzemniekiem jāšķiras no 25 000 kjatiem (17 eiro) par iebraukšanu Baganas arheoloģiskajā zonā. Esmu dzirdējusi, ka šo posteni var apbraukt, bet ne nu šobrīd vēlme ar to nodarboties, ne arī īsti gribas, jo Baganai nauda nepieciešama, lai... lasīt vairāk
Krēsla pār Birmu
Stāsti 5 februāris, 2017 3 komentāru
Neraugoties uz zemo cenu, viesu nams piedāvā arī brokastis. Notiesāju rīsu bļodu ar ceptu olu, iedzeru riebīgu kafiju, gardu tēju un izcilu sulu, uzgraužu augļus un esmu gatava labāk iepazīt Hsipaw. Ir astoņi no rīta un atzīšos, ka man salst. Tikai pēc pusstundas gājiena, kad ķermenis iekustināts un saule izklīdinājusi miglu, esmu gatava novilkt jaku.... lasīt vairāk
Lēnām pār tiltu
Stāsti 4 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Man ir sajūta, ka Pyin Oo Lwin ir četras sezonas vienlaicīgi. Šorīt dušā vēroju, kā gaisā aizplūst garaiņi no mutes, bet ielās cilvēki ģērbušies tā, it kā ārā būtu mīnus desmit. Vilnas cepures, biezās ziemas jakas, flaneļa bikses – viņiem ir ziema. Šādi, lūk, izskatās mani tuvākie ceļabiedri vilcienā. Manā skatījumā, protams, šeit ir tipiska... lasīt vairāk
Čiekurs un orhidejas
Stāsti 4 februāris, 2017 2 komentāru
Pirms dodos uz tūristu iecienītākajām vietām Mjanmā, gribu vēl mazliet pabraukt ziemeļaustrumu virzienā. Vairāki informācijas avoti iesaka Hsipaw, uz kurieni var aizbraukt pa traku dzelzceļu. Vienīgā bēda – vilciens no Mandalejas uzsāk gaitas četros no rīta. Celties trijos, izlaist brokastis un kaut kur nesties nakts vidū – neizklausās pēc labas domas. Tāpēc darīšu citādāk. Izgulēšos,... lasīt vairāk
Mandalejas kalns un pagodas
Stāsti 1 februāris, 2017 Viens komentārs
Labākā šīs palikšanas vietas sadaļa ir brokastis. Tās ir kārtīgas viesnīcas brokastis – ar siltiem vietējiem ēdieniem, olām, maizi, augļiem un ko tik vēl nē. Ļoti smalkiem deguniem arī šeit būtu kur piesieties (piemēram, kafija ir briesmīga), bet mugursomniekam šitāds mielasts ir reta laime. Joprojām izvairos no vietējā provianta, bet olas, maizi un augļus saēdos... lasīt vairāk