Blog

Divi vientulības mēneši
Es nezinu par 100 gadiem vai īsāku laiku, esot pilnīgā vientulībā, bet tikko pagājušie divi mēneši bija pirmie un, ļoti ceru, pēdējie manā mūžā, kad tik ilgu laiku biju savdabīgā vienatnē. Par pilnīgu vientuļās salas analogu šo vienatni uzskatīt nevarēja – brīvdienās pie manis mēdza atbraukt daži tuvi cilvēki, ar kuriem tikos ārā un pa... lasīt vairāk
Ceļojumi vienkopus
Maziem solīšiem turpinās bloga uzlabošanas darbi un šodien ir pabeigts viens no tiem – tagad ir ērtāk izsekot līdzi atsevišķiem ceļojumiem, piemēram, braucienam pa Stānām vai Balkānu road-tripam. Bloga galvenajā izvēlnē jānospiež zābaciņpoga “Ceļā”, bet pēc tam apakšsadaļa “Ceļojumi“. Tad jāpaņem kafijas krūze (īsākiem piedzīvojumiem) vai brīvdiena (garākiem) un – laipni lūgti vēlreiz paciemoties pie... lasīt vairāk
Kā noadīt maučus?
Kopš pērnā gada nogalē draudzene Ligija vienā no adīšanas pasākumiem ierādīja, kā adāmi mauči, esmu uzsēdusies “uz adatas”. Šobrīd manā kontā ir 15 mauču pāri, kas, protams, nav nekāds dižais cipars, bet no otras puses – esmu savu kļūdu devu izārdījusi, visādus knifiņus sapratusi un gatava arī jums pastāstīt, kā tas darāms. Šī nu ir... lasīt vairāk
#ziedonisgalvā
Esmu atsākusi biežāk lasīt dzeju. Atkal. Man ir sajūta, ka ne es vienīgā. Draudzene uzdāvina jaunu dzejoļu grāmatu, paziņu sociālajos tīklos manu pazibam dzejas rindas, kāds sācis vai turpina vārdus riktēt dejas solī. (Vienas rindas vijas cēli kā valsis, otras lēkā hip un hop, hip un  hop, trešās karsē prātu kā salsas soļi. Tas tā... lasīt vairāk
Berlīne pirms mēneša
Nupat riņķī ir mēnesis kopš esmu atgriezusies no Berlīnes un neesmu par to uzrakstījusi ne rindiņas. Lai gan mēnesis nav nekāds ilgais laika periods, tomēr Vācijā piedzīvotais šķiet kaut kas no iepriekšējās dzīves. Visu šo mēnesi esmu jutusies lieliski un attiecīgi varu secināt, ka nekādi vīrusi mani nav šai braucienā apsēduši, tomēr interesanti ir tas,... lasīt vairāk
Pašizolācija ir beigusies! Lai dzīvo pašizolācija!
Šodien ir četrpadsmitā diena, kopš atgriezos no Vācijas, Portugāles un Spānijas. Šī brīža pašsajūta ļauj cerēt, ka no šī brauciena esmu atvedusi tikai iespaidus un atmiņas, nevis Paši Zināt Ko. Brauciens bija gana dīvains, joprojām nevaru saņemties ierakstam par pēdējo posmu Vācijā, piedevām no šodienas skatu punkta viss izskatās pavisam citādāk. Patiesībā tā izskatās arī... lasīt vairāk
#paliecmājās
Šķiet, sen pasaule nav pieredzējusi tik koncentrētu uzmanību uz kādu tēmu, kā tas šobrīd notiek saistībā ar vīrusu Covid-19. No iesmiešanas par tēmu pāris nedēļu garumā līdz ārkārtas stāvokļa izsludināšanai valstī pirms neilga brīža šodien. Vairāku iemeslu dēļ šo jautājumu uztveru personīgi, tāpēc vēlējos padalīties ar pārdomām un ieteikumiem, varbūt ietekmējot kāda domas un rīcību.... lasīt vairāk
Gabaliņš Porto: pastaiga ar kaijām un krēma kūciņām
Par spīti ļoti šaurajai hosteļa istabiņai, pamostos labi izgulējusies. Visādi citādi hostelis ir lielisks – tas atrodas tieši iepretim Casa de Musica pieturai, kur piestāj autobusi no Santjago, tam ir labi aprīkota virtuve un omulīga priekštelpa pasēdēšanai. Ieskrienu dušā, paēdu brokastis (pēc hosteļu mērauklas visai labas), atlasu mantas, kuras pa dienu nevajadzēs un palūdzu tās... lasīt vairāk
Ar auto uz Santjago
Ja tā godīgi, uz Santjago man pat īsti nevajag. Santjago ir tikai pieturas punkts uz Porto, bet Porto – uz Berlīni. Arī uz turieni man patiesībā vairs īsti nevajag. Labi, par visu pēc kārtas. Pirms Iveta mani uzrunāja braucienam uz Spāniju, man jau bija nopirktas lidmašīnas biļetes no Rīgas uz Berlīni un atpakaļ. Berlīnē bija... lasīt vairāk
Nedēļa ceļa malā
Pie Ivetas pavadītās dienas ir sajukušas un sajaukušās. Kurā dienā tika stieptas kastes, kurā žagari no meža, kurā ciemos braukts un kurā okeāns apraudzīts – kas to lai zina. Nedēļa palidojusi un man laiks doties ceļā. Uz Santjago. Tikai šoreiz ne ar kājām, bet gan automašīnas salonā. Tā ir tik jocīga sajūta, it kā Santjago... lasīt vairāk