Blog

Iepazīšanās ar permakultūru: sprunguļu siena, mantotie kultūraugi un siena ruļļu dārzkopība
Prasmes 22 septembris, 2020 Pagaidām nav komentāru
“Un tā ir mana permakultūra”, rādot uz aizaugušu dārza stūri mēdzam jokot ar mammu. Skaidra lieta, ka tur nav ne perma, ne kultūra, bet pasmejoties par sevi vismaz daļa vainas apziņas par laikus nepadarītiem darbiem aiziet smiekliem līdzi. Īstā permakultūra nozīmē “permanent culture” un apzīmē ilgtspējīgu saimniekošanu, kas nav attiecināma tikai uz dārzkopību, bet arī... lasīt vairāk
Kumoss, šķēle vai kukulis – Auļukalna muiža aicina palīdzēt uzbūvēt maizes krāsni
Paveiktie, Projekti 30 augusts, 2020 Pagaidām nav komentāru
“Kādā pēcpusdienā es pārnācu mājās un viss priekšnams bija pilns ar maisiem manā augumā, bet gaisā jautās viegla balta migliņa un miltu smarža. Togad mums neizauga kartupeļi, un mamma paziņoja: “tagad mēs ēdīsim maizi”,” Inita dalās ar savām bērnības atmiņām no Zemgales. Kamēr mēs virtuvē griežam dārzeņus pusdienām, Auļukalna muižas saimniecei nāk prātā viens maizes... lasīt vairāk
Ziemeļos nav jāguļ
Ceļā, Ceļojumi 28 augusts, 2020 2 komentāru
Atkal jau (sa)dzīve ir aizrāvusi mani prom no Norvēģijas ceļojuma, par kuru nu vairs liecina vien mazās lāceņu zaptes burciņas pieliekamajā, brūnais siers ledusskapī, bildes kompī un atmiņas par brīžiem, kas aizķērušies – ar tiem arī vēlos padalīties. Ievadam mazliet par to – kāpēc Norvēģija un kāpēc vispār šajā laikā kaut kur jābrauc? Mani ļoti... lasīt vairāk
Dziju, dzīves un cilvēku košums Auļukalnā
Cilvēki, Dzīve 30 jūnijs, 2020 Viens komentārs
“Re, cik smuka zampa”, pašķiebusi vienu no katliem ar tumši brūno riekstkoka novārījumu, priecājas dziju krāsošanas meistardarbnīcas vadītāja Anete Karlsone. Citā katlā kūp sīpolu mizu novārījums, citā mirkst dzelteno ilzīšu galvas, vēl citā – sarkanais āboliņš, goblapu spireja, meža zirdzene jeb pūķu gārsa – Auļukalna vietējie augi, kuru daudzums apkaimē tā vien “uzprasījies” uz dziju... lasīt vairāk
Svētku pēdas
Domas, Dzīve 24 jūnijs, 2020 Viens komentārs
Mēs sēžam aplī ar saviem cilvēkiem – pazīstamām un neredzētām sejām. Neviļus sanācis apsēsties ar skatu uz rietošo sauli un varam to pavadīt ne vien ar dainām, bet arī skatienu. Ineses skaņā balss un kokle rāmi ved cauri rudzu laukiem, vij ap mums un ozoliem vārdu aizsardzības jostas, noskalotas pateicības rasā. Dainu meditācijas beigās visi... lasīt vairāk
Impulsu spēks
Domas, Dzīve 18 jūnijs, 2020 Pagaidām nav komentāru
Mēs katru dienu pieskaramies cits cita dzīvei – tiekoties, sarunājoties, sadarbojoties, vienkārši esot. Mūsu dzīvības putekļi virpuļo saules pielietā kosmosa istabā un citreiz mēs saķepam pavisam kopā ar otru, citreiz sagrūžamies un atlecam pilnā spēkā, citreiz novirpuļojam viens otram garām nepieskaroties, tomēr pieskaroties. (Un vēl gadās, kad mūs visus kaut kur aizpūš lielais likteņa putekļu... lasīt vairāk
Melnā starp krāsainajām
Domas, Dzīve 11 jūnijs, 2020 Viens komentārs
“Šī ir melna pasaka. Šī ir tik melna pasaka, ka nekā nevar redzēt. Tajā kaut kas ir, bet nevar redzēt. Aizveriet acis, vēl aizsieniet ar melnu lakatu — un tagad jūs saprotat, cik tajā tumšs? Nekā nevar redzēt. Var tikai ar rokām taustīties. Tumšs kā ellē, vai ne? Šī pasaka jau arī notiek ellē. Sataustījāt... lasīt vairāk
Daugavas muzejs: zvejnieku dzīve zaļumos
Ceļā, Ceļojumi 8 jūnijs, 2020 Pagaidām nav komentāru
Mani dzīve apveltījusi ar draugiem, kas bieži vien savas dzīves nogriežņu svinības izvēlas apvienot ar kādu aktivitāti – kopīgu praktisku vai ne tik praktisku padarbošanos, un jaunu vietu iepazīšanu. Šajā reizē jubilāre Vineta bija mūs sapulcinājusi Daugavas muzeja plašumos, kur varējām baudīt apkaimes daili ar distancēšanās iespēju. Lai arī iepriekš bijām apmeklējuši koncertu šajā vietā,... lasīt vairāk
Viedokļu rasisms
Domas, Dzīve 3 jūnijs, 2020 4 komentāru
Iedomājieties, cik garlaicīga būtu dzīve un cik vienmuļa pasaule, kura būtu vienāda. Pļavās ziedētu tikai krēzijas un skraidītu persiļuki, debesīs vienmēr spīdētu breiklīze, mājas būtu ļāvas ar lāgu jumtu, jūs katru dienu ēstu klēzes un visi cilvēki runātu zerbuāņu valodā. Aizvietojiet šos neko neizsakošos vārdus ar jums zināmiem, pat vismīļākajiem ēdieniem, puķēm, zvēriem, valodām –... lasīt vairāk
Divi vientulības mēneši
Domas, Dzīve 31 maijs, 2020 2 komentāru
Es nezinu par 100 gadiem vai īsāku laiku, esot pilnīgā vientulībā, bet tikko pagājušie divi mēneši bija pirmie un, ļoti ceru, pēdējie manā mūžā, kad tik ilgu laiku biju savdabīgā vienatnē. Par pilnīgu vientuļās salas analogu šo vienatni uzskatīt nevarēja – brīvdienās pie manis mēdza atbraukt daži tuvi cilvēki, ar kuriem tikos ārā un pa... lasīt vairāk