Šķiet, sen pasaule nav pieredzējusi tik koncentrētu uzmanību uz kādu tēmu, kā tas šobrīd notiek saistībā ar vīrusu Covid-19. No iesmiešanas par tēmu pāris nedēļu garumā līdz ārkārtas stāvokļa izsludināšanai valstī pirms neilga brīža šodien.
Vairāku iemeslu dēļ šo jautājumu uztveru personīgi, tāpēc vēlējos padalīties ar pārdomām un ieteikumiem, varbūt ietekmējot kāda domas un rīcību.
Vispirms – likt aiz auss, ka situācija mainās katru mīļu brīdi, līdz ar to izteikumi un aktivitātes, kas bija ikdienišķas un adekvātas pagājušonedēļ vai vēl vakar, var tādas nebūt šodien un rīt. Līdz ar situācijas attīstību mainās arī mūsu domas un rīcība, vismaz par sevi to varu apgalvot.
Kad devos savā braucienā Spānija-Portugāle-Vācija, nekas neliecināja par situācijas nopietnību, tāpēc vainas pelnus uz galvas negrasos kaisīt ne sev, ne citiem. Bet, ja kāds šobrīd dodas ārpus Latvijas, ceru, ka tam ir ļoti pamatots iemesls. Mēs esam atcēluši savus tuvākos lidojumu plānus un ciemiņu rezervācijas, pagaidām nezinot, vai izdosies atgūt zaudēto finansiāli, bet tam ir sekundāra nozīme. Esmu atcēlusi visas tuvākās tikšanās tepat Latvijā, arī ļoti gaidītas, un uzlikusi sev brīvprātīgo mājas režīmu vismaz uz divām nedēļām, iespējams, arī ilgāk. Pirmās divas nedēļas ir ar mērķi pasargāt citus, nākamās sevi, jo esmu, smalki izsakoties, “riska grupā” – ar manu plaušu slimības diagnozi un imūnsupresēto stāvokli baigie joki nav.
Mans aicinājums būtu jums ikvienam uz tuvāko laiku kļūt par kārtīgu intraverto latvieti un #paliktmājās, iespējams, caur to atklājot ko jaunu. Es, piemēram, šodien pirmo reizi izmantoju iespēju pārtikas produktus izvēlēties interneta veikalā, īstenībā, ļoti patika (redzēs, kāds būs sakomplektētais rezultāts). Atzīšos, ka sava veida gandarījums ir par tukšajām kalendāra lapām tuvāko nedēļu garumā. Ja vien ar veselību viss turpinās būt labi (tfu-tfu-tfu), priecāšos beidzot pieķerties sen nelasītām grāmatām, noadīt ne vienu vien mauču pāri, noskatīties kaut ko no “must see” filmas listes un pameditēt. Ja ļoti gribas doties ārpus mājas un ir personiskais transports – tad pastaiga dabā ir labākais, ko, manuprāt, šobrīd var darīt.
Dēļ savas dzīvesvietas vienmuļajiem apstākļiem jūtos diezgan labi, varu arī ārā iziet un zemi pabužināt. Ja jums radu/draugu lokā ir cilvēki riska grupā (seniori un cilvēki ar veselības problēmām), kuriem īpaši nebūtu vēlams iziet ielās, uzzvaniet un pajautājiet, vai nevariet kā līdzēt – ar rēķinu samaksu, pārtikas piegādi vai citām pirmās nepieciešamības darbībām.
Kas notiks tālāk? Mēs neviens nezinām. Varbūt pēc dažām nedēļām viss būs pāri un ierakstīsim Koronvīrusa kungu vienā vēstures ailītē ar iepriekšējiem vīrusu uzliesmojumiem, bet varbūt dzīvosim (īsāku vai ilgāku laiku) pavisam citādā pasaulē. Bet tikmēr, ar labāko sirdsapziņu darīsim visu, kas atkarīgs no mums pašiem, kā arī ļausim cilvēkiem, kas šobrīd melnām mutēm strādā, lai situāciju risinātu, koncentrēties uz darāmo. Lai laba veselība valdības cilvēkiem, apkalpojošajā jomā strādājošajiem un, visvairāk, mediķiem. Paldies, ka esat!
