Blog

Vīnogu vākšana Francijā: romantika ir beigusies
Romantika beidzās vakar. Un šodien arī tā neatgriezās. Varbūt tā būs atpakaļ pēdējā dienā, bet varbūt romantizētā sajūta atgriezīsies kādu brīdi pēc tam, kad būsim atgriezušās mājās, kur, spriežot pēc sociālo tīklu ierakstiem, ir ieradies rudens. Divos vārdos sakot – ir grūti. Mēs tagad katru dienu sākam strādāt septiņos, kad ir pavēsi, piemēram šorīt bija... lasīt vairāk
Vīnogu vākšana Francijā: zaļās vīnogas slēpjas
Vakar bija svētdiena, kurā šeit netiek strādāts, attiecīgi mēs varējām baudīt brīvdienu. Dienas nozīmīgākais brīdis bija pusdienas, kas bija jāgatavo pašiem, jo arī saimniecei Karīnai kaut kad jāatpūšas. Jaunieši Sesiljas pārraudzībā pagatavoja makaronus un vairākas mērces, kā arī sacepa uz grila baklažānus, kabačus un sakaltušu maizi. Bija labi! Tā kā ēst gatavošanā nepiedalījos, tad savu... lasīt vairāk
Vīnogu vākšana Francijā: pirmā pilnā darba diena
Pirms astoņiem rītā esam sapulcējušies pie šķūņa un, gaidot izbraukšanu, vingrojam. Kāds parāda kādu kustību, pārējie atkārto. Darām to joka pēc, bet vispār jau iesildīšanās pirms šāda fiziska darba ir visai jēgpilna. Tad lecam mašīnās un braucam uz lauku. Tur mums izsniedz spaiņus un knaiblītes, kuras franciski sauc vendangettes, un no šī vārda ir atvasināts... lasīt vairāk
Vīnogu vākšana Francijā: iejušanās
Vakarā iemigām jauniešu balsu murdoņā, bet pirms saullēkta mūs modina gaiļa dziesma. Gailis šeit nedzied tā kā mums ierasts, bet gan atskaņo kāda simfoniskā skaņdarba fragmentu. Brīdī, kad ir jāceļas, nejūtamies pārāk labi izgulējušās. Mierina doma, ka šodien strādāsim vien pāris stundas, lai saprastu, kā notiek vīnogu novākšana. Vairāk šobrīd vākt saimnieki nevēlas, jo ogas... lasīt vairāk
Vīnogu vākšana Francijā: ierašanās
Es vairs neatceros, kā tas sākās. Ar manis teikto apgalvojumu “es arī gribu braukt tev līdzi” vai ar Zanes jautājumu “vai negribi braukt līdzi?”. Viena no abām frāzēm izskanēja pēc manas brālēna sievas Zanes Eniņas stāsta par to, ka viņa augusta beigās plāno doties uz Franciju lasīt vīnogas. Kad tieši ir jābrauc, neviens nevar pateikt,... lasīt vairāk
Parīzes ainiņas
Kad pirmo reizi devos uz Parīzi (tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem), biju gatava, ka Eifeļa tornis šķitīs sarūsējis metāla krāms, kruasāni būs cieti, vietējie nelaipni un kopumā man šī pilsēta nepatiks. Tas viss izrādījās nieki, un Parīze man patika gluži labi. Tā nu šīs vasaras vidū nolēmu kopā ar dzīvesbiedru aizšaut uz šo... lasīt vairāk
Nebaidīties dzīvot
Man ir vēl viens parāds – intervijas publicēšana ar Daci Zušmani – mācītāju, Hospiss LV kapelāni un sērošanas speciālisti. Dace ir ļoti īpašs cilvēks un tāds viņas klātbūtnē sajūtas ikkatrs. Ar Daci iepazinos, klausoties viņas lekcijas Hospiss LV rīkotajās apmācībās un, organizācijas līdzcilvēku rosināta, sarunāju interviju. Mūsu saruna notika jau pavasarī un nesen tā nonāca... lasīt vairāk
Pauze
Šobrīd sēžu mājās un izbaudu pauzi, kas mani apciemojusi piespiedu kārtā brīvprātīgi. Pēdējās nedēļās dzīve nēsāja no bibliotēkām uz laukiem, no laukiem uz mācībām, no mācībām uz intervijām un tā joprojām. Sajutos čābīgi jau pagājušajā nedēļā, bet kā nu slimosi – vienā dienā apsolīts radio ieraksts, citā – TV ieraksts, vēl citā – tikšanās ar... lasīt vairāk
Satikšanās Pārventā
Ik pa laikam mani uz satikšanos aicina ļaudis no dažādām Latvijas malām un vietām – bibliotēkām, skolām, interešu pulciņiem un citām radošām kopām. Šoreiz ceļi veda uz Ventspili, kur Pārventā tapusi jauna un glauna bibliotēka. Nolēmu ierasties pilsētā kādu brīsni iepriekš, jo jāteic, ka pat īsti neatceros, kad pēdējo reizi dzīve mani bija mani atvedusi... lasīt vairāk
Hospiss LV aprūpes vadītāja Inta Gerharde: nodejot dzīvi no sākuma līdz beigām
Pagājušā gada rudenī, adot kārtējos maučus, uzliku fonā vienu no Lauras Denleres Cilvēkjaudas intervijām – šīs sarunas man šķiet tāda latviešu TED versija. Koncepts gan cits, bet vērtība līdzīgi augsta. Šoreiz saruna bija ar vienu no organizācijas Hospiss LV dibinātājām Ilzi Neimani-Nešporu. Drīz vien apjautu, ka adīklis guļ klēpī un asaras birst. Es biju viens... lasīt vairāk