Autors: Zane Eniņa

2. diena: Apelsīni sniegā
Pret rītu pamostos no lietus bungāšanas pa kempera jumtu. Ieskatos pulkstenī – vēl kādu stundu var šņākt. Tā kā vakar, izpētot laika prognozi, secinājām, ka rīts būs lietains, nolēmām pārāk agri necelties. Septiņos, kad paskatos ārā, pretī jau veras saulains rīts. Mākoņi gan skrien pa debesīm milzu ātrumā, bet pagaidām diena izskatās cerīga. Saņemos aukstai... lasīt vairāk
3. diena: Mandarīni no koka
Nakts paiet nemierīgi. Kolīdz kāds no desmit gulētājiem pagriežas uz sāniem, atskan nejauka šņirkstēšana, jo visi matrači apvilkti ar plēvei līdzīgu materiālu. Tad, protams, kādam jāpaklepo, kādam jāaiziet līdz tualetei, citam jāattaisa guļammaiss vaļā, citam ciet. Plus – aiz paša loga pa bruģi mašīnas rībina garām. No rīta ir sajūta, ka vispār nav gulēts, bet... lasīt vairāk
4. diena: Dzeguze, dārza darbi un vakars portugāļu gaumē
“Marry her anyway, marry her anyway…”, sāk aust rīts un no pilsētas ballītes skan viena no pēdējām dziesmām. Visu nakti mūs priecēja dažādi mūsdienu skaņdarbi, kas neļāva gulēt par spīti nogurumam un vīnam. Teju visi piligrimi no rīta ir viegli sabozušies. Mēs ar Petru atkal startējam vienas no pēdējām un, nogājušas pārsimts metru, ieklūpam pirmajā... lasīt vairāk
5. diena: Senākā pilsēta Portugālē
Arī brokastis Fernandas mājā ir lieliskas – mums tiek servēts siers, desa, maize, augļi, jogurts, visādas marmelādes, garda kafija. Promejot gribas saimniekus apkampt, tik lieliska palikšanas pieredze. Diena lēnām iesilst, mēs atkal triecam jokus un mācāmies augus vāciski. Petra paziņo, ka zirnekļu tīkli, kas atrodami katrā mājā, patiesībā var tikt uzskatīti par ekoloģiskiem un ekonomiskiem... lasīt vairāk
6. diena: Meža zemenes un augstākais punkts
Šorīt tiešām pieceļamies pirms saules – debesis pie pamales uz mirkli iekrāsojas sarkanas, tad atkal viss top skaņi pelēks. Esmu gatava pirmā un gaidu uz ielas savas ceļa biedrenes. Ieraudzījušas, ka kaimiņu kafejnīca jau ir vaļā, abas ieklūp uz tasi kafijas. Saku, ka satiksimies uz Ceļa un uzsāku soļot. Jā, tomēr ir tik forši soļot... lasīt vairāk
7. diena: Spānijā zem tilta
Ir vairāki iemesli, kāpēc mēs no rīta nesteidzamies sākt ceļu. Pirmkārt, vakar biju pārāk nogurusi pēc iešanas un virtuves darbiem, lai rakstītu, tāpēc cenšos to iespēt šorīt. Otrkārt, ārā līst. Treškārt, ceram, ka Bietei apniks gaidīt un viņa aizies pirms mums. Trešā lieta atrisinās pirmā – Biete (pēc Hepes Kerkelinga analoģijas dēvējam viņu arī par... lasīt vairāk
8. diena: No pieturas līdz pieturai
Daži labi piligrimi sāk pa guļamzonu rosīties jau sešos. Pēc Portugāles laika tas būtu piecos. Vakar šķērsojām ne tikai Portugāles un Spānijas robežu, bet arī paceļojām laikā. Es ar vienu aci paskatos pa logu. Ārā ir tumšs, vienīgās laternas gaisā var manīt slīpu lietu. Nodrebinos un ieritinos guļammaisā, šķiet, ka šorīt ar ceļa sākšanu nesteigsimies.... lasīt vairāk
9. diena: Here comes the rain again
“Falling on my head like a memory/Falling on my head like a new emotion“ ir mūsu šodienas himna. Pirmo dušu saņemam jau piecas minūtes pēc iziešanas. Iesākumā vēl lietus ir mēreni izturams, bet drīz vien sāk pārvērsties par stipri neizturamu. Ieraudzījušas pilsētas nomalē esošu degvielas staciju, bez sarunāšanas stūrējam uz to. Kad pieveikta aša un... lasīt vairāk
10. diena: Blaktis, lietus un nozagtā diena
Pamostos no tā, ka man kāds kož. Nu nevar būt. Ceļš ir gandrīz galā. Blaktis, tagad? Apčamdu pāris koduma vietas, manas aizdomas apstiprinās. Ir ar šīm bijusi darīšana arī Pirmajā ceļā un vēl pāris hosteļos. Nu kāpēc mēs neaizgājām uz Petras atrasto viesnīcu? Pulkstenis rāda divi naktī, rīt vajadzēs soļot – ar vai bez blaktīm,... lasīt vairāk
11. diena: Esam klāt!
No rīta neticam savām acīm – spīd saule! Ieturam mūsu hosteļa kafejnīcā vieglas brokastis un priecīgu prātu dodamies ceļā. Pirmais ceļa stabiņš vēsta, ka līdz Santjago ir 23 kilometri ar astīti un, ja laiks pieturēsies, solās būt viena varen jauka noslēguma diena. Šodien ceļš ved gar daudzām baznīcām un nelieliem ciematiņiem. Vienā no tiem satiekam... lasīt vairāk