Autors: Zane Eniņa

Autobusu piedzīvojumi
Stāsti 7 decembris, 2016 Viens komentārs
Garākie un krāšņākie ieraksti parasti rodas no rīta, īpaši tad, ja nekur nav jādodas un var vēlreiz lēnītēm pārcilāt iepriekšējās dienas notikumus un izjūtas. Tā nu pāris stundas malkoju rīta kafiju un rakstu, pēc tam dodos ierastajā pastaigā gar jūru. Man, kā pludmaļu nemīlim, šī vieta patiesībā ir diezgan labi iepatikusies, gandrīz vai žēl, ka... lasīt vairāk
Tempļi un ķīnieši
Stāsti 8 decembris, 2016 6 komentāru
Tuktuka šoferi ir lieliski informēti par nakts autobusa pienākšanas laiku un, kolīdz izkāpjam no busa, mūs apstāj bariņš ar saviem “madam, tuktuk, where are you going?”. Tā kā mans divu dolāru hostelis atrodas pilsētas nomalē, saprotu, ka šoreiz vajadzēs ar šiem draudzēties. Nokaulēju cenu no pieciem līdz trim dolāriem un varam braukt. Kad nonākam pie... lasīt vairāk
Ankorvata klusums un mūka pašportrets
Stāsti 9 decembris, 2016 4 komentāru
Ejot uz Ankorvata pusi pa tumsu, spriežam ar meitenēm, kura būtu labākā saullēkta vērošanas vieta – varbūt jāapiet templim no otras puses, varbūt jākāpj augšā tornī. Kad nonākam pie tempļa, saprotam, ka diskusijas bijušas liekas – lēktu var vērot pie viena vai otra ūdens klaja abpus ceļam, pārējā teritorijā tūristi netiek ielaisti. Pateicos meitenēm par... lasīt vairāk
Oļa
Stāsti 10 decembris, 2016 2 komentāru
“Vai es pareizi esmu uzminējusi akcentu?”, vēršos pie blakus galdiņa sēdošās meitenes. Oļa atplaukst smaidā, atbild krieviski un pārsēžas pie mana galdiņa. Kopā ar savu kafijas paciņu un ūdens termosu – viņa dzer kafiju tieši tādā pašā veidā kā es, vienkārši aplejot malto kafiju ar karstu ūdeni. Baltkrieviete līdz šejienei nonākusi ar stopiem no Minskas.... lasīt vairāk
Dejas un fotogrāfijas
Stāsti 11 decembris, 2016 Viens komentārs
“Mēs pavisam noteikti vēl satiksimies”, saka Oļa, un mēs apskaujamies uz atvadām. Samīļoju arī ķīniešus, kas atdevuši savai tautībai vismaz daļu uzticības kredīta. Jaunieši dodas stopēt uz kaimiņu pilsētu, es palieku apdarīt rakstu darbus. Kad tie ir galā, aunu kājas un dodos uz pilsētas centru. Ejot garām vakardienas masāžas vietai, sanāk smiekli – vajadzēja jau... lasīt vairāk
Siem Reap apkaime no velo perspektīvas
Stāsti 11 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Septiņos no rīta paraugos uz mūsu desmitvietīgo istabu, un skats ir kā parasti – pretējā galā šņāc Maurus, visas pārējās gultas ir tukšas. Cīruļi. Bet, protams, šeit ir jēga piecelties agrāk, kamēr saule vēl nekarsē, tad pagulēt diendusu un atkal doties dzīvē vakarā. Neesmu izlēmusi, vai nomāt velosipēdu hostelī vai kaut kur pilsētā, tāpēc sāku... lasīt vairāk
Trešā tempļu diena
Stāsti 13 decembris, 2016 Viens komentārs
Pēc pāris dienu pauzes esmu atkal gatava tempļiem – jāizmanto pēdējā biļetes diena un beidzot jāpazūd no Siem Reap, esmu kaut kā iestrēgusi šai vietā. Szabolcs ir laipni piekritis mani paķert līdzi uz motorollera – lētāk, jautrāk un lielāka pārvietošanās brīvība. Mazliet noķēpājamies, kamēr atrodam biļešu iegādes punktu – tumsā viss izskatās citādāk. Kad piebraucam... lasīt vairāk
Satikšanās Battambang
Stāsti 14 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Ir jocīgi doties prom no vietas, kurā esi pavadījis salīdzinoši ilgu laiku – pazīstama katra tirgus peļķe un bodīte pa ceļam. Sieviete, no kuras ik dienu iegādājos ūdeni, beigās bez prasīšanas sniedza man ierasto pirkumu. Viena no autobusu stacijām ir pārsimts metru attālumā, no tās par 4,50 USD var aizbraukt uz manu nākamo galamērķi –... lasīt vairāk
Bambusa vilciens, žurkas cepetis un 6 miljoni sikspārņu
Stāsti 15 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Mūsu gids ir khmeriem neraksturīgi gara auguma, mazliet lempīgs milzis. Viņš labi runā angliski, jo ilgāku laiku dzīvojis ASV, kur no kara briesmām glābušies viņa vecāki. Nu jau pāris gadus viņš ir atgriezies Kambodžā, bet joprojām jūtas kā ārzemnieks savā zemē. “Nu kāpēc tie cilvēki iet pa ielas vidu,” viņš šausminās, “vai tiešām ir jābrauc... lasīt vairāk
Cirks un prieks
Stāsti 16 decembris, 2016 3 komentāru
Battambang pilsēta ir izslavēta ar savu kafiju, dažs labs interneta ārēs pat apgalvo, ka šeit dzēris garšīgāko kafiju pasaulē. Apvaicājos hostelī, kur meklēt labu kafiju un darbinieki iesaka Kinyei kafejnīcu. Lēnā pastaigas solī aizklīstu līdz norādītajai vietai, tūristu te tiešām netrūkst. Kafijas arī nē. No gana izvērstās kartes, kura līdztekus piedāvājumiem lepni vēsta par atkārtotām... lasīt vairāk