Autors: Zane Eniņa

Pilsēta, kas pastāvēja 27 gadus
„Sasodīts, 11”, Rafaēls konstatē. Aukstumā miegs bijis tik labs, ka Rafaēls nolauzis miegā 12 stundas, es kādas 10. Aizejam līdz reģistrācijas būdai un apvaicājamies, vai maģiskā kārtā nav atbrīvojusies kāda vieta šonakt šajā kempingā, bet vīrs krata galvu – nē, viss ir rezervēts. Atvainojamies par aizgulēšanos (teorētiski jāpazūd no šejienes līdz 11), bet mums tiek... lasīt vairāk
Ko iesākt lietainā dienā?
Ēdot brokastis, paostu šķiņķa šķēlītes, kuras mūsu ledusskapī dzīvo jau teju nedēļu. – „Klau, pasmaržo, man ir aizdomas, ka tās vairs nevajadzētu ēst,” es sniedzu iepakojumu Rafaēla virzienā. Viņš nepasmaržo vis. – „Ja tev šķiet, ka kaut kas ir jāmet ārā, tad tas bija jāizmet jau vakar”, viņš paziņo savā ierastajā brutalitātē. Mēs diezgan regulāri... lasīt vairāk
Ēst vai neēst Kanādas sēnes, tāds ir jautājums
Man nez kāpēc izdodas pamosties relatīvi agri un pavadīt rītu, ražīgi rakstot. Pēc stundas arī Rafaels ir augšāmcēlies, paēdam brokastis (izmēģinām vakar nopirkto, uz glāzes plīts darbināmo „tosteri”), novācam nometni un dodamies tālāk. Šodien ir doma uzmest aci Luīzes ezeram, vienam no šī parka (ja ne pašam galvenajam) apskates objektam. Līdz tam var tikt pa... lasīt vairāk
Luīzes ezers – pasaules klase
Šodien mērojam ceļu atpakaļ uz Banff, lai ar otro piegājienu „iekarotu” Luīzes ezeru. Pirms tam piestājam ciematā, papildinām pārtikas krājumus un iegādājamies veselu bibliotēku – man kārojas vietējo augu atpazīšanas grāmata, Rafaēls izvēlas kādu dabā izdzīvošanas lasāmvielu, kā arī nospriežam, ka zvēru pēdu un sēņu ceļvedis mums nekaitēs. Sēņu grāmata jau mani ir pamatīgi samulsinājusi,... lasīt vairāk
Atkal ledus laukos
Kājas joprojām nav gatavas uz jauniem varoņdarbiem, tāpēc šodien ņemsim pretim to, ko piedāvā ceļš. Un tam ir, ko rādīt. Jau pats ceļš un ainas, kas skatāmas no tā, ir notikums. Kad šķiet, ka vairs nevar būt skaistāk, aiz līkuma parādās jauna, vēl satriecošāka aina. Ne velti tam tiek piedēvētas skaistākā Kanādas ceļa statuss. Pirmā... lasīt vairāk
Dienas norma – 250 000 ogas
Ir tik labi pamosties gultā. Šejienes hostelis ir pavisam neparasts – tie ir nelieli koka namiņi gulēšanai un ļoti mājīga, liela zāle ēst gatavošanai un sociālajai dzīvei. Šeit nav pieejams internets un nav ūdens sistēmas, attiecīgi nav dušu. Pirmajā brīdī, uzzinot šo informāciju, biju diezgan vīlusies – internets un duša ir tieši tas, pēc kā... lasīt vairāk
Airu prieks
Lai arī iepriekš dušā būts vakar vakarā, jāizmanto iespēja arī no rīta – šajā ceļojumā nekad nevar zināt, kad būs nākamā reize, kad atkal varēs nomazgāties siltā un tekošā ūdenī. Pēc brokastīm aizbraucam uz netālo Jesper pilsētu. Es ieriktējos vietējā informācijas centrā, lai saliktu internetā vienu rakstu porciju, Rafaēls tikmēr dodas pilsētas un apkaimes apskates... lasīt vairāk
Botāniķis spriež par sēnēm
Nakts bija pasakaini silta, kā radīta teltij. Labi izgulējusies, pieceļos pirmā un aizlāčoju līdz mašīnai, lai atnestu visu brokastīm nepieciešamo – pa nakti kempingā ārpus mašīnas neko ēdamu vai ar ēdienu saskarē bijušus priekšmetus atstāt nedrīkst. Protams, tik dēļ lāčiem ar smalkajiem deguniem. Man ir izdevies aizmirst pašu galveno Rafaēla brokastu sastāvdaļu, nolāpīto zemesriekstu sviestu,... lasīt vairāk
Piektais un sestais
“Nu ko, brauksim uz Edmontonu vai tomēr nē?”, izgriezdams no nometnes ceļa, vaicā Rafaēls. Atgādinu viņam, ka ir 1. augusts, datums, kurā mēs teorētiski gribējām atrasties Aļaskā. Līdz Aļaskai vēl ir ūūūj-ku-tālu! Rafaēls piekrīt, ka mums tomēr jāpatur prātā galvenais ceļa mērķis un tā nu mēs no šodienas atsākam aktīvu kustību. Bijām iestrēguši Banff un... lasīt vairāk
0. jūdze
No rīta Rafaēls kaut kur pazūd un pēc brīža atgriežas ar divām kūpošām kafijām un sviestmaizēm. Pārmaiņas pēc šorīt ieturam drusku citādas brokastis. Atstājam paldies zīmīti jaukajai saimniecei, kas šobrīd nav uz vietas, un laižam tālāk. Pēc kilometriem desmit iestūrējam Dawson Creek pilsētā, iegriežamies vietējā Walmart, lai iepirktu pārtiku – jo tālāk uz ziemeļiem brauksim,... lasīt vairāk