Autors: Zane Eniņa

Šie vārdi rakstīti uz Manitobas provinces auto numuru zīmēm, katrai Kanādas provincei ir savs sauklis. Sākumā nedaudz ķiķinājām par šo it kā naivo pieeju, bet tagad, pēc pāris Manitobā pavadītām dienām, absolūti piekrītam. Pilnīgi visi sastaptie cilvēki ir bezgala laipni un draudzīgi, ir tik patīkami ar viņiem kontaktēties. Ne mēs vienīgie to sakot, apgalvo mūsu... lasīt vairāk

Šodien atgriezīsimies kempingu rutīnā, tāpēc mūsu ceļš ved uz ziemeļiem, kur atrodas Hecla-Grindstone provinciālais parks – Lonely Planet slavē šo vietu, piedēvēdama tai oāzes statusu, vilinot ar salām un mežiem, kas pilni briežiem, aļņiem un lāčiem. Pirmā apstāšanās mums gan ir Kanādas „vēstniecība”, kur tiekam pie kafijas un brokastu sviestmaizes, tad vēl piestājam pie veikala,... lasīt vairāk

„Klau, slienies augšā, mums jāpazūd no šejienes, kamēr vēl negāž”, saku Rafaēlam. Viņš vēl kūņojas pa telti, kamēr es jau sāku nojaukt virsējo slāni. Apkārt staigā pelēki padebeši un Pērkoņtēva lamas atskan arvien tuvāk. „Eu, tiešām, mums ir maksimums 10 minūtes, es pat teiktu 5”, novērtēju situāciju. Rafaēls izlien no telts kopā ar pirmajām lietus... lasīt vairāk

Pēdējo reizi modinātāju izmantojām izbraukšanas dienā, kopš tā laika mūsu celšanās laiks ir tad, kad pamostamies. Šķiet lietainā nakts ir bijusi miegam draudzīga un šorīt pamostamies relatīvi vēlu. Telts ir slapja no augšas un apakšas, tikai pateicoties kvalitatīvajiem paklājiņiem, paši gulējām sausumā, nevis peļķēs. Tomēr arī guļammaisi un drēbes ir mitruma pievilkušies – Manitobā katru... lasīt vairāk

Nezinu, vai ir izdomāts kaut kas gastronomiski neveiksmīgāks kā kontinentālās brokastis. Tomēr „dāvinātam” zirgam zobos neskatās un pat es iebāžu vēderā mafinu un brokastu pārslas ar pienu – „free is good”. Pa nakti nekas nav mainījies – Ridžainā joprojām līst ne pa jokam. Braucot ārā no pilsētas, piestājam pie šejienes Valdības mājas. Šķiet, Rafaēlam tās... lasīt vairāk

Paveikuši ierastos rīta rituālus, braucam uz šī kalna (un apkaimes) augstāko vietu. Vakar rāpāmies ar mašīnu augšup ļoti pakāpeniski, tāpēc, kad ieraugām, cik augstu esam uztikuši, esam diezgan pārsteigti. Mūsu kalns ir vienīgais šajā apkaimē, pārējā ainava, cik tālu acs sniedzas – vieni līdzenumi, kas mums tā apnikuši. Tomēr arī šodien lielākā dienas daļa paiet... lasīt vairāk

Lietus bungāja pa telts jumtu visu nakti, arī tagad, kad gaisma jau liela, šis vēl nav rimies. Es vēl cenšos pievilināt pēdējās miega druskas, Rafaēls jau kādu laiku ir pamodies un lasa grāmatu. Tad viss noklust un pēc brīža telts griestos parādās gaišs pleķis, tas nozīmē, ka ārā spīd saule. Kamēr paēdam brokastis un sataisāmies... lasīt vairāk

No rīta vēl piebraucam apskatīt vienu no šejienes ūdenskritumiem, tad dodamies ārā no nacionālā parka teritorijas. Pavisam drīz ceļa malā ieraugām norādi, kas vēsta kaut ko par bizoniem. Griežam iekšā un, izrādās, te var ar mašīnu izbraukt loku pa bizonu aploku. Vienīgais noteikums – aizliegts kāpt ārā no mašīnas un iepazīties ar četrkājainajiem radījumiem tuvāk.... lasīt vairāk

„Nu kad tu vēl šeit būsi?”, Rafaēls jautā, kad prātoju, vai apmeklēt Kalgari torni vai nē. Taisnība vien ir, droši vien viesojos Albertas provinces lielākajā pilsētā pirmo un pēdējo reizi. Nez kāpēc tieši Kalgari Olimpiskās spēles man vislabāk palikušas atmiņā – kā Jānis Ķipurs, Latvijai pēdējo reizi startējot PSRS sastāvā, izcīnīja zelta medaļu bobslejā. Rafaēls... lasīt vairāk

Apzinīgi pieceļos pirms Rafaēla, paveicu rīta rituālus un uzcepu vēl vienu rakstu. Mēs šodien atkal dosimies nekurienes vidū, kas zina, kad nākamreiz tikšu pie rakstīšanas un interneta. Patiesībā nomācošākais ir elektrības trūkums. Ir brīži, kad iedvesma burtiski danco riņķī, bet datora baterija ir beigta un pagalam. Es ik pa laikam izdīcu labiem ļautiņiem uzlādēšanas iespēju,... lasīt vairāk