Dienas norma – 250 000 ogas

Ir tik labi pamosties gultā. Šejienes hostelis ir pavisam neparasts – tie ir nelieli koka namiņi gulēšanai un ļoti mājīga, liela zāle ēst gatavošanai un sociālajai dzīvei. Šeit nav pieejams internets un nav ūdens sistēmas, attiecīgi nav dušu. Pirmajā brīdī, uzzinot šo informāciju, biju diezgan vīlusies – internets un duša ir tieši tas, pēc kā es ilgojos visvairāk pēc piecām kempingā pavadītām naktīm. Tomēr, pie interneta tikšu šodien, bet dušas jautājumu izdevās atrisināt ar seno bļodas metodi – nekāda vaina.

Rafaēls gan neizskatās diez ko laimīgs pamosties. Mūsu „kojās” šonakt gulēja kāds vīrs gados, kura krākšana varētu aizbiedēt jebkuru lāci. Es laimīgi šņācu ar ausu aizbāžņiem, bet Rafaēlam tos bija aizmirsies paņemt no mašīnas, tāpēc šis lielu nakts daļu pavadījis, klausoties koncertu.

Atvadoties apvaicājamies laipnajai reģistrācijas meitenei – kuras no apkaimes vietām viņa ieteiktu aplūkot. Šeit ir tik daudz iespēju, tik daudz pārgājiena maršrutu, ka grūti saprast, kurp doties un ko izlaist. Saņēmuši ieteikumus, dodamies ceļā. Iesākumā piestājam pie 800 metrus attālā Athabasca ūdenskritumu, kura vārdu nesa mūsu pagājušās nakts hostelis. Pie šādām ainaviskām vietām parasti izvietoti informatīvie plakāti gan par pašu vietu, gan par citam tēmām. Rafaēls, kārtīgs cilvēks būdams, tos vienmēr rūpīgi izstudē, es lasu pavirši un vairāk laika veltu pašas vietas apskatei un sabildēšanai. Tomēr šoreiz viens plakāts saista manu uzmanību. Ogas, kas garšo lāčiem. Vienas no tām – „Bifeļu ogas” -mēs jau pazīstam, Latvijā gan tādas neesmu manījusi, toties otras, kas saucas „Lāču ogas”, izskatās kā reizi pēc mūsu brūklenēm. Būs jāpastudē nesen iegādātā literatūra. Plakātā teikts, ka, lai uzņemtu nepieciešamo kaloriju daudzumu, lācis dienā var apēst pat 250 000 ogu. Pārsteidz gan šis skaitlis, gan tas, kā ļaudis pie tā nonākuši.

Tālāk dodamies pa nomaļu meža ceļu britu medmāsas, kas Pirmajā pasaules karā rūpējusies par ievainotiem karavīriem, Edith Cavell vārdā nosaukto kalnu. Kad esam beiguši apspriest pie kartes, kuras no takām veiksim, blakus stāvošs amerikāņu pāris prasa, vai var mums sekot. Mēs laikam izklausāmies pēc taku pazinējiem, kā arī šie kaut kur bija manījuši norādi, ka pa šo apvidu labāk klīst vismaz četru cilvēku grupā. Lāčiem labāk patīk vientuļi gājēji.

Mums iebildumu nav un turpinām ceļu kopā ar Bobu un Džekiju no Hjūstonas. Džekija ir vēl lēnāka kāpēja nekā es un vēl vairāk baidās no lāčiem. Beidzot es varu kāpt tempā, kas piemērots manējam, nevis skriet pakaļ Rafaēlam. Viņš šoreiz ir nogarlaikojies ne pa jokam, bet neko darīt. Tā nu, jautri tērzējot, esam uzkāpuši līdz pirmajam skatu punktam. Pāris pēc tā apskates nolemj tomēr doties lejā, bet mēs turpinām kāpienu „līdz uzvarai”. Kalna korei ik pa laikam pārbrāžas pāri spējas vēja brāzmas, kas saldē tā, ka es otro sviestmaizi aizkostu iebāžu atpakaļ somā, pabeigšu pusdienot mierīgākā vietā. Vēl šeit mieru nedod Kolumbijas vāveres, kas ar kāru skatienu pavada katru kumosu. Apkārt klīst arī krietni lielākie murkšķi, pirmo reizi redzu šos tik tuvu. Kāpjot lejā mūs priecē šejienes puķu pilnās pļavas, ar kurām šī vieta slavena, kā arī skats uz Eņģeļa ledāju. Tā kaimiņš, Spoka ledājs, pirms trim gadiem ievēlies zemāk esošajā ezerā, tagad no šā atlikusi salīdzinoši neliela daļa.

Lai arī pastaiga ilga nepilnus 10 km, kāpiens mūs ir pamatīgi nogurdinājis, jo lēzenu vietu šai ceļā bija itin maz. Laižam uz hosteli – šonakt būs īsta duša un internets, pirmo reizi šajā ceļojumā esam rezervējuši palikšanu, jo šobrīd parks ir neticami apmeklēts un teju pie katras naktsmītnes rēgojas zīmīte „no vacancy”. Iestūrējam Jesper pilsētā, bet tad attopamies, ka hostelis atrodas 3 km ārpus tās. Griežam riņķī un drīz piestājam pie apjomīgas celtnes – šeit ir 48 gultas vietas un visas aizņemtas. Ir lielāks „kolhozs”, bet ir arī duša – beidzot! Arī internets te mājo, tikai manam datoram ir kaut kas nojucis un šis neparko negrib ar to sadraudzēties. Neko darīt, aiztaisu „bodīti” un eju socializēties ar citiem hosteļa iemītniekiem.

29. jūlijs, 21. Aļaskas road-trip diena, 269. ceļojuma diena

Šodien pieveikts 71 km, kopumā 5927 km.

Izdevumi (CAN, 2. pers)

„Tālais” transports 42 CAN
Pilsētas transports
Proviants
Naktsmītnes 52 CAN
Izklaide
Citi
Dienas tēriņi 94 CAN
Road-trip kopējie tēriņi 3281 CAN

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s